Prokuratūra Valsts kontroles atzinumu par izšķērdību Jūrmalas pašvaldībā pārsūta KNAB un policijai

Prokuratūra, izvērtējot Valsts kontroles ziņojumu par revīzijā atklāto izšķērdību Jūrmalas pašvaldībā, pēc piekritības to pārsūtījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Valsts policijai.

KNAB nosūtīts ziņojums daļā par "Kauguru veselības centra" valdes priekšsēdētajas rīcību, bet pārējais atzinums pārsūtīts policijai.

Jau ziņots, ka 16.februārī Valsts kontroles padome nolēma Jūrmalas domes sūdzību atstāt bez izskatīšanas un publiskoja revīziju par konstatēto 1,2 miljonu latu izšķērdību pašvaldībā.

Revīzijā secināts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība, uzdodot atsevišķu pārvaldes uzdevumu veikšanu un pakalpojumu sniegšanu pašvaldības komercsabiedrībām, nav nodrošinājusi Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasību izpildi - organizēt pārvaldi pēc iespējas efektīvi, pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbaudot un pilnveidojot.

Neefektīva kapitālsabiedrību pārvaldība, tostarp nenosakot kapitālsabiedrībām sasniedzamos mērķus, uzdevumus un pārvaldības principus, kā arī neveicot kapitālsabiedrību finanšu un saimnieciskās darbības analīzi, ir veicinājusi nepamatotu un nesaimniecisku rīcību ar pašvaldības un tās kapitālsabiedrību līdzekļiem.

Pašu kapitālsabiedrību neekonomiskas un normatīvo aktu prasībām neatbilstošas darbības rezultātā pakalpojumu saņēmēji - jūrmalnieki - par dažādiem pakalpojumiem ir pārmaksājuši vismaz 402 000 latu. Rēķinos par kapitālsabiedrību pakalpojumiem ir iekļautas ekonomiski nepamatotas cenas, kuras veido kapitālsabiedrību darbinieku nepamatoti lielais atalgojums, izdevumi, kas radušies, neievērojot publisko iepirkumu procedūras, kā arī izmaksas par dienesta auto izmantošanu privātām vajadzībām un citi izdevumi, konstatējusi VK.

Valsts kontrole secinājusi, ka revidējamajā laika posmā nelietderīgi izlietoti pašvaldības un kapitālsabiedrību līdzekļi vismaz 1,2 miljonu latu apmērā.

SIA "Jūrmalas attīstības projekti" pamatkapitālā ir ieguldīti pašvaldības budžeta līdzekļi 768 000 latu apmērā, kaut gan tā astoņu gadu laikā nav īstenojusi nevienu būvniecības projektu, bet ir izlietojusi 75% no pašvaldības līdzekļu ieguldījumiem.

Pašvaldības kapitālsabiedrības, neievērojot normatīvajos aktos noteiktos aizliegumus, darbiniekiem ir nepamatoti aprēķinājušas un izmaksājušas darba samaksu vismaz 218 000 latu apmērā.

Revīzijā arī konstatēts, ka Jūrmalas pašvaldība ir nelietderīgi rīkojusies ar kapitālsabiedrību peļņu 1,81 miljona latu apmērā, jo lēmumi par tās izlietojumu ir pieņemti bez iepriekšēja izvērtējuma un atbilstoša pamatojuma. Pašvaldība ir pieņēmusi lēmumus peļņu novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai, kaut gan sabiedrības saimnieciskā gada rezultāti zaudējumus neuzrāda, kā arī kapitālsabiedrību attīstībai vai pamatkapitāla palielināšanai, nenosakot līdzekļu izlietošanas mērķi, secināts revīzijā.

VK ir konstatējusi arī nepamatotus izdevumus vairāk nekā 120 000 latu apmērā atalgojumiem 11 pašvaldības kapitālsabiedrībās, nosakot valdes locekļiem un kapitāldaļu turētāja pārstāvjiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu atalgojumu un izmaksājot prēmijas, kā arī bez pamatota iemesla vairākkārt mainot valdes locekļus.

Divu gadu laikā 67 amatpersonas ir atceltas pirms pilnvarojuma termiņa beigām, kā atcelšanas iemeslu 39 gadījumos norādot uzticības zaudēšanu vai 28 gadījumos nenorādot vispār, un tām ir izmaksātas līgumos paredzētās kompensācijas, secināts revīzijā.

Par šiem revīzijā konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem Valsts kontrole informēja prokuratūru.

LETA jau ziņoja, ka revīzija par Jūrmalas pilsētas pašvaldības darbību, nodrošinot kapitālsabiedrību darbības efektivitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām, veikta par laika posmu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 30.aprīlim.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.