Gaismas pilī vēlas arī citvalstu valdību stūrīšus

Gaismas pilī vieta citvalstu valdību informācijas punktiem tika plānota jau gadiem, un tā ir vispārpieņemta bibliotēku darbības prakse visā pasaulē.

Tā, atsaucoties uz Neatkarīgās iepriekš ziņoto ASV vēstniecības pastiprinātu interesi par Gaismas pils telpām, notiekošās sarunas skaidro Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Gala lēmumu par telpu likteni pēc neskaidriem kritērijiem pieņems īpašs ekspertu

kopums, kurā ir LNB un Kultūras ministrijas pārstāvji, kā arī citi neatkarīgi speciālisti.

Kultūras ministrija Neatkarīgajai atklāj, ka vēstniecību piedāvājumus vētīs pēc trim mērauklām – atbilstoši «lasītāju vajadzībām, labākajai citu valstu praksei un LNB ēkas iespējām». Minētajiem kritērijiem šobrīd vislabāk atbilstot ASV vēstniecības American corner informācijas punkts.

«Citvalstu informācijas centri nekādā veidā neapdraudēs nacionālās literatūras krājumu glabāšanu,» norāda Iluta Bērziņa, kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos. Tas gan nesakrīt ar iepriekš LNB pārstāvju pausto. Pēc Neatkarīgās noskaidrotā, Gaismas pilī brīvu vietu esot tik maz, ka ārvalstu centru izveide, visticamāk, liktu pārskatīt nacionālajai literatūrai atvēlētās platības.

Lai gan informācijas punktu izveide bibliotēkās pasaulē esot vispārpieņemta prakse, šobrīd bez ASV vēstniecības sarunas turpina tikai vēl viena vēstniecība, kas atsaukusies uz LNB publisku aicinājumu 2010. gadā.

Viens no iemesliem, kāpēc ASV izdevies sarunas attīstīt vistālāk, ir izkoptā prakse piedāvāt valstu bibliotēkām savu informācijas un kultūras centru izveidi – Eiropā tādu kopumā ir 172. Lai gan Baltijas valstīs tieši nacionālajās bibliotēkās amerikāņu stūrīšu nav, tāds savukārt ir Somijā, norāda ASV vēstniecības Latvijā pārstāve Kristīne Kreile.

Gaismas pilī, līdzīgi kā pirms vairākiem gadiem izveidotajā centrā Daugavpils bibliotēkā, ik mēnesi varētu notikt aptuveni 15 amerikāņu kultūru popularizējošu pasākumu. «Tie sniedz iespēju gan apgūt angļu valodu, gan sazināties ar amerikāņu ierēdņiem un akadēmiķiem,» skaidro K. Kreile. Turklāt būs pieejams arī plašs literatūras klāsts angļu valodā.

Latvijā

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Svarīgākais