Jaundžeikars: Tā varētu būt atriebība

Lai gan kopš bijušā Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja Dzintara Jaundžeikara pēkšņās apcietināšanas pagājuši jau nepilni pieci mēneši, viņš joprojām nav informēts, ko konkrēti noziedzīgu ir izdarījis, sarunā ar Neatkarīgo atzina pats Dz. Jaundžeikars.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki Dz. Jaundžeikaru aizturēja pērnā gada 2. novembrī, bet no Rīgas Centrālcietuma brīvībā viņš tika atbrīvots tikai 14. decembrī. Atbilstīgi mediju informācijai, kas, visticamāk, nāca no paša KNAB, viņš tika aizturēts par kādas personas uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu.

Lēmumu par Dz. Jaundžeikaru apcietināšanu pieņēma Rīgas Centra rajona izmeklēšanas tiesnesis Rinalds Silakalns, bet pārsūdzību skatīja Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Boriss Geimans, atstājot izmeklēšanas tiesneša lēmumu spēkā. Personīgi sankcionējot kratīšanu, savu jāvārdu bijušās amatpersonas represēšanai teicis arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Nav izslēgts, ka

Dz. Jaundžeikars joprojām atrastos apcietinājumā, ja vien nesašķobītos viņa veselība un nebūtu nepieciešama kvalificēta medicīniskā aprūpe.

Vai atriebība?

Dz. Jaundžeikara aizturēšanas apstākļi ļāva izteikt pieņēmumu, ka tik augsta ranga bijušās amatpersonas represēšana uz aizdomu pamata ir atriebība par viņa darbību NDK vadītāja amatā. Proti, NDK pārziņā ir specdienestu un operatīvās darbības subjektu, tostarp arī KNAB, kontrole.

Sarunā ar Neatkarīgo Dz. Jaundžeikars atzina, ka viņš kā NDK priekšsēdētājs vairākkārt pieprasījis KNAB atskaitīties, kas izraisījis neslēptu nepatiku. Viņš neizslēdza versiju par to, ka viņa apcietināšana varētu būt atriebība par NDK priekšsēdētāja amatā paveikto.

Moka ar neziņu

Dz. Jaundžeikars un viņa advokāts Pāvels Rebenoks Neatkarīgajai apgalvoja, ka viņiem «joprojām bilde skaidrāka nav kļuvusi», par ko tiek turēta aizdomās bijusī augstā amatpersona. Atbilstīgi izmeklētāju versijai, ko var izlasīt presē, Dz. Jaundžeikars esot uzkūdījis kādas nu jau bijušās KNAB amatpersonas vīru, lai tas uzkūda savu sievu izpaust valsts noslēpumu. Tomēr joprojām neesot zināms, kādu konkrēti valsts noslēpumu Dz. Jaundžeikars uzzinājis un kam to pēc tam izstāstījis tālāk. Ar minēto KNAB amatpersonu Dz. Jaundžeikars nekad neesot sarunājies.

Publiski izskanējis, ka patlaban tā dēvētais Jaundžeikara kriminālprocess sastāv no diviem apvienotiem kriminālprocesiem: no kriminālprocesa par amatpersonas uzkūdīšanu un par bijušā politiķa Aināra Šlesera sarunu viesnīcā Reval Hotel Rīdzene noplūdināšanu.

Dz. Jaundžeikars un P. Rebenoks atzina, ka šad tad tiesībsargi veicot kādas formālas procesuālās darbības. Bet viņiem pilnīgi nekas nav zināms par apvienotā kriminālprocesa sadaļu par A. Šlesera telefonsarunu noplūdināšanu.

Spiež izpaust noslēpumu?

Dz. Jaundžeikars skaidroja, ka šajā izmeklēšanas procesā nostādīts dīvainā situācijā: «Es brīžiem nezinu, kā runāt ar izmeklētājiem. Man bija augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam no 2003. gada. NATO samita laikā biju iekšlietu ministrs. Tolaik darbojos ar visslepenākajiem dokumentiem. Arī tad, kad strādāju Saeimas Tautsaimniecības komisijā, man bija augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam. Tolaik notika iestāšanās procedūra Eiropas Savienībā. Kad biju NDK vadītājs, kopā ar kolēģiem devos uz visiem specdienestiem pārbaudīt, kā tiek veikta operatīvā darbība. Tas bija mans pienākums. Izmeklētājiem, kuri mani tagad pratina, tādas pielaides nav un nebūs, taču viņi man uzdod jautājumus, kuri ir saistīti ar valsts noslēpumu. Reizēm es nezinu, kā man atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.»

Nakts kratīšanas

Dz. Jaundžeikars atminējās, ka KNAB darbinieki uz kratīšanu pie viņa mājās Vidrižu novadā ieradušies gluži kā Staļina laikos – naktī. «Ienākot mājās, viņi precīzi zināja, kur ko meklēt, kur kādas atvilktnes atvērt. Tas liecināja, ka viņi jau pirms tam bija okšķerējuši māju mūsu prombūtnes brīžos,» atminējās bijušais NDK vadītājs. Kratīšana beigusies četros no rīta. Tad viņš saslēgts roku dzelžos aizvests uz Rīgu uz Valsts policijas galvenās ēkas izolatoru Gaujas ielā jeb tautā dēvētajām septītajām debesīm. Aptuveni trijos pēcpusdienā Dz. Jaundžeikars vests uz Rīgas Centra rajona tiesu izskatīt jautājumu par drošības līdzekli. «Tiesnesis Silakalns pamatīgi pētīja izmeklētāja savāktos materiālus, un man jau šķita, ka tiks pieņemts lēmums mani atbrīvot. Patiesībā vienīgais, ko tajā brīdī vēlējos, lai ļauj man izgulēties,» atminējās Dz. Jaundžeikars.

Represē arī ģimeni

Represējot Dz. Jaundžeikaru, pie viena acīmredzot bija nolemts sodīt arī viņa ģimenes locekļus – pirmkārt, dēlu Pēteri Jaundžeikaru. Veicot kratīšanu pagājušā gada 2. novembrī, tika izņemts arī P. Jaundžeikara dators, kurā atradās viņa maģistra darbs Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Tā kā P. Jaundžeikars ir lauku saimniecības vadītājs, viņa datorā atradās atskaites Valsts ieņēmumu dienestam, Lauku atbalsta dienestam un citām institūcijām. Atsavinātā datora dēļ P. Jaundžeikars bija spiests pamest maģistrantūru un viņam joprojām nākas taisnoties iestādēm par neiesniegtajām atskaitēm.

Izmeklētāji nepiemirsa arī advokātu. Lai lieku reizi atgādinātu, ka P. Rebenoks izvēlējies nepareizo klientu, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena lūgusi Zvērinātu advokātu padomei piemērot P. Rebenokam sankciju, jo viņš, pēc prokurores domām, pārkāpis ētiku, ar publiskiem izteicieniem graujot prokuratūras tēlu. Viņai nav paticis advokāta izteiciens par Dz. Jaundžeikara spīdzināšanu, nenodrošinot kvalificētu medicīnisko palīdzību, kā dēļ aizstāvamais nonāca slimnīcā, jo viņa sirds faktiski bija apstājusies. Advokāts sastapies arī ar provokācijas mēģinājumu. Viņam degvielas uzpildes stacijā piedāvāts nopirkt kompromitējošus materiālus gan par KNAB, gan par A. Šleseru, tomēr viņš provokācijai nav pakļāvies.