Nacionāļi turpina kurināt leģionāru tēmu

© f64

Kaut arī šogad 16. marta piemiņas pasākumi notikuši bez ierastajiem ekscesiem, nacionālā flanga politiķi negrasās apslāpēt kaislības, kas virmo ap leģionāru jautājumu, un rosina ieviest ikmēneša pabalstu un īpašu krūšu nozīmīti tiem karavīriem, kuri Otrā pasaules kara laikā piedalījās cīņās pret Padomju Savienību.

Nacionālā apvienība ir izstrādājusi un tuvākajā laikā grasās iesniegt izskatīšanai koalīcijā jaunu likumprojektu par Latvijas brīvības cīnītāja statusa noteikšanu, paredzot juridiska statusa, ikmēneša pabalsta, kā arī īpašas krūšu nozīmes piešķiršanu tiem karavīriem, kuri Otrā pasaules kara laikā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienību. Nacionālā spārna politiķi akcentē: tādējādi tiktu atjaunots vēsturiskais taisnīgums, kas ļautu sirmā vecumā un nelielā skaitā palikušajiem leģionāriem sajust valsts oficiālu atzinību, saņemot gan materiālo, gan arī morālo gandarījumu par padomju okupācijas laikā piedzīvoto.

Likumprojekta gatavotāji vēlas definēt, ka par Otrā pasaules kara Latvijas brīvības cīnītājiem atzīstami visi tie Latvijas Republikas pilsoņi, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā un laika posmā no 1941. gada 22. jūnija līdz 1945. gada 8. maijam Latviešu leģiona un citu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienības militārajiem formējumiem ar mērķi novērst atkārtotu Latvijas okupāciju.

Tikmēr eksperti asi nosoda nacionāļu iniciatīvu, norādot, ka radikālās politikas piekritēji ar savām aktivitātēm kārtējo reizi bezmērķīgi sarīdīs sabiedrību. Politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo akcentēja: «Šāda rīcība, līdzīgi kā vācot parakstus par mācību procesu tikai latviešu valodā, ir destruktīva. Iecere piešķirt leģionāriem īpašu statusu vēl vairāk politizēs šo tā jau jutīgo jautājumu. Turklāt šis ierosinājums vismazākajā mērā orientēts uz reālas palīdzības sniegšanu leģionāriem, bet gan palīdz nacionāļiem profilēties un pelnīt politiskos bonusus. Šāda sabiedrības rīdīšana ir vājas vaukšķēšanas līmenī, jo nenes sev līdzi nekādas reālas sekas. Nacionāļi sakacinās situāciju, labi zinot, ka viņu ideja negūs valdības atbalstu,» pārliecināts eksperts. Pēc viņa domām, Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ierosinājums ļauj vilkt paralēles ar Saskaņas centra destruktīvajām darbībām divvalodības referenduma kontekstā. «Šāda uzvedība ir raksturīga visām radikālajām politiskajām organizācijām – tukši runāt, nemaz necerot uz reāliem panākumiem,» pauda F. Rajevskis.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais