Nav skaidrības par Liepājas vilciena likteni

Pasažieru vilciens maršrutā Liepāja-Rīga-Liepāja ir nerentabls, taču pagaidām nav skaidrības, vai to likvidēs un kad par to lems, "Rietumu Radio" informēja Autotransporta direkcijas (ATD) preses sekretāre Sandra Maļuha, norādot, ka atšķirībā no autopārvadātājiem vienošanos ar AS "Pasažieru vilciens" ATD nav panākusi.

Kā informēja Maļuha, pēdējoreiz pasažieru vilcienu maršrutu tīkls pārskatīts 2010.gadā, taču viņa nevarēja pateikt, kad tas atkal varētu notikt. Vienlaikus ATD pārstāve atzina, ka valsts dotācija pasažieru pārvadājumiem ir samazināta un ir jādomā, kā taupīt līdzekļus.

Faktu, ka vilciena reisi uz Liepāju ir nerentabli un tie var pastāvēt vienīgi, pateicoties valsts dotācijai, apliecināja arī AS "Pasažieru vilciens" preses sekretārs Andrejs Fiļipovs. "Lai reiss būtu rentabls, vilcienam būtu jākursē katru dienu un noslogojumam vienā reisā vajadzētu būt ap 250 pasažieriem," skaidroja Fiļipovs. Pašlaik vilciens no Liepājas uz Rīgu kursē divas reizes nedēļā un tikpat daudz no Rīgas uz Liepāju. Vienā reisā esot ap 100 pasažieriem, taču to daudzums, kā skaidroja uzņēmuma pārstāvis, esot atkarīgs no sezonas un citiem apstākļiem, piemēram, vasarās braucēju esot vairāk. Fiļipovs arī uzsvēra, ka lēmuma pieņemšana par šī reisa turpināšanu vai likvidēšanu ir ATD kompetence.

Skeptiski par vilciena pastāvēšanu izsākās Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), pieļaujot, ka reiss varētu tikt slēgts. "Aina nav iepriecinoša - liepājnieki braucienam uz Rīgu un atpakaļ biežāk izvēlas autobusu," "Rietumu Radio" sacīja Ansiņš.

Arī viņa rīcībā neesot precīzas informācijas "par to, kas notiks tālāk". Liepājas pašvaldības pārstāvis pieļāva, ka lēmumu par vilciena reisa likteni pieņems pēc vairākiem mēnešiem, izstrādājot nākamā gada budžetu. Ansiņš arī atzina, ka "tas nav pašvaldības kompetences jautājums", norādot, ka pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu ir jābūt ekonomiskam pamatojumam.

Jau ziņots, ka Autotransporta direkcija (ATD) sākusi sarunas ar autopārvadātājiem, piedāvājot reorganizēt, sadalīt, saīsināt vai slēgt maršrutus, atsevišķas to daļas nododot plānošanas reģionu pārziņā.

Šogad kopējais dotācijas apjoms sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, salīdzinot ar 2011.gadu, ir samazināts par pieciem miljoniem latu jeb 10%.

Pēdējo četru gadu laikā finansējums ir sarucis no 74,4 miljoniem latu 2008.gadā līdz 46,5 miljoniem latu 2012.gadā.

Autotransporta direkcija ir valsts kapitālsabiedrība, kuras kompetencē saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu ir pienākums nodrošināt sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu, sadali un piešķiršanu.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.