Eksperte: Daugavpils zīdaiņa mātes rīcību nevar vērtēt pēc ierastās mērauklas

Pateicoties aculieciniekiem, nekavējoties tika izsaukt ātrā palīdzība un zīdaini izdevās glābt © gorod.lv

Lai arī Daugavpilī pa logu izmestā zīdaiņa māte komentāros pat ir nosaukta par slepkavu un izdzimteni, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas un katedras vadītāja, asociētā profesore, praktizējoša ārste psihoterapeite Gunta Ancāne aicina saprast, ka cilvēku, kuram ir psihotiski traucējumi, nevar vērtēt pēc ierastās mērauklas.

Sarunā ar Neatkarīgo ārste uzsver, ka šajā stāstā ir jāņem vērā apstāklis, ka sievietei, pēc policijas sniegtās informācijas, ir psihotiska rakstura traucējumi, līdz ar to viņas rīcību nevar raksturot vai vērtēt tā, kā mēs analizētu jebkura cita cilvēka vai mātes uzvedību un nodarījumu. «Mēs nevaram izglābt tos, kuru mammas nedomā tā kā pieskaitāmi cilvēki, šiem cilvēkiem nav realitātes uztveres, viņi domā un redz citādi,» norāda ārste.

nra.lv ziņoja, ka Daugavpilī otrdienas vakarā kāda sieviete izmetusi pa logu savu tikko kā mājās dzimušo bērnu – zīdainis atrodas Jēkabpils reģionālās slimnīcas Perinatālās aprūpes centrā.

Pēc policijas sniegtās informācijas, sievietei ir psihiska rakstura traucējumi un viņa ir psihoneiroloģiskās slimnīcas uzskaitē. Par policistu ierašanos dzīvoklī sieviete bijusi izbrīnīta un teikusi, ka bērns viņai neesot vajadzīgs, ziņo Daugavpils pilsētas portāls gorod.lv. Vakarā īsi pēc astoņiem Daugavpils pilsētas mikrorajonā kāda jauna sieviete dzirdēja, ka kaut kas atsitas pret zemi un sākotnēji domāja, ka tā ir lelle. Taču, pieejot tuvāk, viņa saprata, ka tas ir tikko dzimis puisītis.

Dzīvs – elpojis un kustējies

Garāmgājēji izsauca ātro palīdzību un policiju un centās sniegt zīdainim palīdzību, noliekot viņu uz dvieļa un apsedzot ar glābšanas segu. Aculiecinieki stāsta, ka zēns, lai gan bijis traumēts kritiena laikā, bijis dzīvs – elpojis un pat kustējies. Zīdainim jau ātrās medicīniskās palīdzības mašīnā tika sniegta palīdzība, norāda aculiecinieki no gorod.lv. Policija, kas devās uzmeklēt bērna māti, satika viņu dzīvoklī, viņa bijusi mierīga un policistiem vaicājusi: ko jūs šeit darāt, man ir sieviešu darīšanas. Policistiem sieviete savas rīcības motīvus paskaidrojusi, sakot, ka bērns viņai nav bijis vajadzīgs, norāda Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes inspektore Anastasija Laizāne. Policija informē, ka sieviete bijusi psihoneiroloģiskajā uzskaitē. Viņai ir otrā invaliditātes grupa. Par notikušo policijā sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību.

Slimam cilvēkam slima rīcība

Lai arī zīdaiņa māte komentāros pat ir nosaukta par slepkavu un izdzimteni, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas un katedras vadītāja, asociētā profesore, praktizējoša ārste psihoterapeite Gunta Ancāne aicina saprast, ka cilvēku, kuram ir psihotiski traucējumi, nevar vērtēt pēc ierastās mērauklas. Sarunā ar Neatkarīgo ārste uzsver, ka šajā stāstā ir jāņem vērā apstāklis, ka sievietei, pēc policijas sniegtās informācijas, ir psihotiska rakstura traucējumi, līdz ar to viņas rīcību nevar raksturot vai vērtēt tā, kā mēs analizētu jebkura cita cilvēka vai mātes uzvedību un nodarījumu. «Mēs nevaram izglābt tos, kuru mammas nedomā tā kā pieskaitāmi cilvēki, šiem cilvēkiem nav realitātes uztveres, viņi domā un redz citādi,» norāda ārste. Ja persona ir psihiski vesela un ir pastrādājusi noziegumu, mēs viņu sodām, slimu cilvēku var sodīt, bet viņš neapjēgs šī soda jēgu. «Mēs nevaram pakratīt ar pirkstu un teikt, ka tas ir nepieļaujami, cilvēki ar psihotiskiem traucējumiem pat var nesaprast, kur viņi atrodas, ko jūt, var nesaprast, ka vispār sarunājas ar reālu cilvēku sev pretim,» saka G. Ancāne. Tie ir vieni no traģiskākajiem traucējumiem, kas sabiedrībā ir izplatīti no viena līdz pieciem procentiem cilvēku.

 Interneta portālu komentāros par šo traģisko gadījumu atsauksmes galvenokārt liecina, ka sabiedrība vaino sievieti – kāpēc viņa vispār palikusi stāvoklī, kāpēc šādiem cilvēkiem ļauj ieņemt bērnus, vai viņa nav bīstama apkārtējiem, kā arī dienestus, kuri nav pievēruši uzmanību, ka sieviete ar psihiskiem traucējumiem gaida bērnu. Sabiedrība arī izmisīgi meklē iemeslus, kāpēc sieviete rīkojusies tieši tā, kāpēc nav atstājusi bērnu kādam vai dzemdējusi slimnīcā un atteikusies no viņa. G. Ancāne aicina nemeklēt vainīgos, īpaši nevainot bērna māti, jo viņa ir «bez vainas vainīgā». «Ja gribam būt gudri, nemeklēsim vainīgos. Šī ir situācija, kur tādus neatradīsim,» uzsver profesore. Tajā pašā laikā, protams, jāatceras, ka sievietei, visticamāk, ir vecāki, radinieki, galu galā – ir bērna tēvs, un, ja mūsu sabiedrība būtu atbalstoša, iecietīga un mīloša – tas varētu daudz palīdzēt šādu situāciju novēršanā. «Tomēr – uzsveru, ir jāmeklē problēmu risinājumi, nevis vainīgie,» ir pārliecināta speciāliste.

Katram klāt nevaram stāvēt

Uz jautājumu, vai sabiedrība, tostarp atbildīgie dienesti – ārsti, sociālie darbinieki, var novērst šādus traģiskus negadījumus, G. Ancāne saka: «Noteikti, nē, jo mēs nevaram katram cilvēkam ar psihotiskiem traucējumiem pielikt klāt kādu citu, kas nepārtraukti uzrauga. Tāda ir dzīve. No savas 30 gadu darba pieredzes es varu teikt, ka jauno vecāku attieksme pret saviem bērniem ir saistīta ar to attieksmi, ko šie jaunie vecāki saņēmuši no saviem vecākiem. Cik attiecībās ir bijis atbalsta, mīļuma, iecietības. Cilvēki spēj mīlēt savus bērnus, ja viņi ir saņēmuši mīlestību, ja emocionālā atbalsta sistēma ir pietiekami stipra. Mums ir jāmīl savi bērni, lai viņi mīlētu savus bērnus, un ne tikai jāsaka tas vārdos, bet arī jāļauj bērniem piedzīvot mīlestību.

Svarīgākais