Šoferus - pārkāpējus sodīs divreiz bargāk

Divas galvas pūķim pa pusei nocirstas, jāķeras pie trešās, secinājuši ceļu satiksmes drošības speciālisti. Proti, izveidota kampaņa Ātrums. Nāvīgi viltīgs. Esi gudrāks!, kas mudinās šoferus izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu.

Līdzšinējās ligas – dzērājšoferi un braukšana bez drošības siksnas – latviešos esot apārstēta, saka Ceļu satiksmes drošības direkcijas priekšnieks Andris Lukstiņš. Statistiķi aprēķinājuši, ka puse administratīvo pārkāpumu sastādīti tieši par ātruma pārkāpšanu. Šā iemesla dēļ notiek trešdaļa avāriju. Ātrums ir vēlme padižoties, tā ir vērtība, kuru ciena, saka psihologs Ansis Jurģis Stabingis. "Ātruma pārkāpēju topa virsotnē ir BMW X5 džipi. Tātad tie ir turīgi cilvēki, kuri var nomaksāt sodus," saka A. Lukstiņš.

Eksperimentā noskaidrots, ka, piemēram, pārsniedzot atļauto ātrumu par 20 km/h, ceļa posmu Ogre–Rīga var veikt par trīs minūtēm ātrāk, nekā stūrējot atļautā ātruma robežās. Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš uzskata, ka tas ir gana labs pierādījums, kas apgāž mītu, ka ātrums ļauj ekonomēt laiku.

Kaut arī dzērājšoferu problēma Latvijā ir mazinājusies, tā joprojām ir aktuāla. Tāpēc Ministru kabinets akceptējis grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie paredz palielināt naudas sodu par stūrēšanu alkohola reibumā no 500 līdz 1000 latiem. Savukārt maksimālais termiņš tiesību atņemšanai par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, palielināts līdz 48 mēnešiem.

"Satiksmes drošības padomē tika izskatīts variants, ka sods par braukšanu dzērumā varētu būt pat 5000 latu. Tātad šie 1000 lati nav soda griesti!" brīdina E. Zivtiņš. Savukārt A. Lukstiņš sola, ka tiks iesniegti arī grozījumi, kas paredzēs bargākus sodus tiem, kuri pie auto stūres sēdušies pēc tiesību atņemšanas.

Latvijā

No 4.novembra līdz 4.decembrim lauksaimnieki, kooperatīvi un zinātniskās institūcijas varēs pieteikties 79,748 miljonu eiro atbalstam vairākos pasākumos saimniecību vai uzņēmumu izaugsmes veicināšanai, energoefektivitātes palielināšanai, biodrošības pasākumu ieviešanai un citām aktivitātēm, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) publiskotā informācija.

Svarīgākais