Riteņbraucēji aktīvi sūdzas par sabiedriskā transporta vadītāju pārkāpumiem

Rīgas ielās velosipēdistu skaits arvien pieaug, un bieži vien viņiem nākas dalīt brauktuvi ar pilsētas sabiedrisko transportu. Ne vienmēr sadzīvošana izdodas koleģiāla, un katrai no pusēm ir savi argumenti – kāpēc. SIA Rīgas satiksme mēģina spert soli sapratnes virzienā.

Šogad – 25 sūdzības

Rīgas satiksmes (RS) vadība 30. augustā sapulcināja sabiedriskā transporta vadītājus un dispečerus, lai sāktu sarunu par velosipēdistu un šoferu attiecībām galvaspilsētas ielās. Uzņēmuma vadītājs Leons Bemhens uzsvēra, ka tas ir diskusijas sākums un saprotams, ka abām pusēm ir savi argumenti un viedokļi. Viņš atgādināja, ka sākotnēji arī pret cilvēkiem ratiņkrēslos, kas vēlējās izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus, bijusi dažāda attieksme. Taču tagad tas nevienam vairs neizraisot iebildumus, ka šādiem cilvēkiem jāpalīdz iekļūt transportlīdzeklī. To, ka problēma ir sasāpējusi, liecinot RS ienākušās sūdzības: pērn par nesaskaņām starp velosipēdistiem un RS darbiniekiem tādu bijis 34, šā gada astoņos mēnešos – 25 pretenzijas.

Negadījumu nav daudz

Kopumā gan situācija nav tik traģiska un sabiedriskā transporta vadītāju un velosipēdistu saķeršanās lielākoties beidzas ar vārdisku izskaidrošanos. «Uz kopējā pārkāpumu fona nopietnu ceļa negadījumu nav daudz. Pērn tika fiksēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti uzņēmuma darbinieki un velosipēdisti vai mopēdisti, bet šogad to ir bijis septiņi,» apliecināja Rīgas reģiona policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis. Visbiežāk negadījumus izraisījušas šādas situācijas: riteņbraucējam netiek dots ceļš, kad tas brauc pāri regulējamai gājēju pārejai (ir noteikts, ka to drīkst šķērsot, nenokāpjot no velosipēda), un intervāla neievērošana. Lai no šādām situācijām izvairītos, RS Pārvadājumu daļas vadītāja vietnieks Kaspars Čaša rādīja, kādas ir tipiskākās negadījumu shēmas. Viņš aicināja – labāk braukt lēnāk un uzmanīgāk, nevis, raizējoties par iekļaušanos maršruta laika grafikā, steigties un pakļaut riskam citus satiksmes dalībniekus. Galu galā – maršrutam vajadzīgos laikus ir iespējams koriģēt, iesniedzot argumentētu skaidrojumu viņa vadītajai nodaļai.

Mudina iejusties otra vietā

Skaties divreiz! akcijas saukli, kurā autovadītājus aicināja būt uzmanīgākiem pret motociklistiem, atgādināja arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas nodaļas vadītājs Juris Teteris, mudinot sabiedriskā transporta vadītājus darīt visu, lai neapdraudētu citus ceļu satiksmes dalībniekus. Viņš uzsvēra, ka Rīgas dome ir pietiekami daudz darījusi, lai uzlabotu satiksmes drošību: ir izveidotas autobusu joslas, gājēju un velosipēdistu celiņi, taču visu infrastruktūru uzreiz nevar sakārtot, tāpēc daudz kas atkarīgs no satiksmes dalībnieku braukšanas kultūras un savstarpējās izpratnes.

To, ka braukšanas kultūra un izpratnes trūkums ir viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem, apliecināja arī Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks: «Pirms dusmoties par cita satiksmes dalībnieka rīcību, jāmēģina iejusties otra vietā.» Viņš nekādā ziņā neattaisnojot neapzinīgākos velosipēdistus, taču mēģinot skaidrot, kāpēc dažkārt viņi rīkojas tā vai citādi. V. Silenieks arī vērsa uzmanību uz nepieciešamību izglītot satiksmes dalībniekus, metot akmeni Izglītības un zinātnes ministrijas dārziņā – līdz šim tā maz darījusi ceļu satiksmes noteikumu mācīšanā, vairāk šajā jomā darbojusies CSDD un arī pašvaldības. Lai satiksmes drošība uzlabotos, tās pamati jāsāk apgūt jau bērnudārzā, jo 1. klasē bērns jau kļūst par satiksmes dalībnieku.

Latvijā

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.