Deju svētku naudu prasa stadiona ikdienas tēriņiem

© Publicitātes foto

Dziesmu un deju svētku padomi krietni samulsinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasība piešķirt papildu līdzekļus Daugavas stadiona sakārtošanai un drošībai.

Līdz šim IZM bija apgalvojusi, ka objekts ir drošs un deju svētki tur var notikt, tāpēc padomei nav saprotams, kāpēc trauksmes zvani netika skandināti jau iepriekš.

«Stadions atbilst visiem kritērijiem, lai tur varētu notikt svētki,» padomei apgalvoja Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis Elmārs Martinsons, uzsverot, ka to apliecinājusi arī drošības ekspertīze. Tomēr padomei iesniegtā tāme runā citu valodu, un izrādās, ka kopumā stadiona sakārtošanai nepieciešami 317 763 lati. Šo naudu paredzēts tērēt, piemēram, uzstādot ugunsdrošības signalizāciju (tā iepriekšējos svētkos ierīkota tikai daļēji), krāsojot tribīnes un kases telpas, demontējot kompresora ceha ēku, remontējot administrācijas kāpnes un ieeju. IZM Sporta departamenta vadītājas vietnieks Edgars Severs skaidro, ka līdzekļi vajadzīgi, jo līdz šim stadiona attīstīšanai tie tikpat kā nav piešķirti, tikai uzturēšanai. Viņš arī pauda pārliecību, ka labākais risinājums būtu jauna stadiona celtniecība, tomēr, lai nākamā gada pasākums noritētu vizuāli sakārtotā objektā, vajadzīgs norādītais finansējums, turklāt minētā summa neesot domāta tikai šiem svētkiem.

Kultūras un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) direktore Dace Melbārde par šādu prasību bija sašutusi, norādot, ka IZM bija iespēja iesniegt tāmi jau sen, nevis tagad, kad nauda jau faktiski sadalīta. «Kad pavasarī rakstījām vēstuli IZM un vaicājām, kādā stāvoklī ir stadions, atbilde bija, ka viss ir kārtībā. Arī tad, kad jūlijā bijām stadionā un teicām, ka ir pēdējais brīdis remontiem un uzlabojumiem, nebija nekādas reakcijas. Tagad pēkšņi parādās šādas summas. Svētku budžets nav domāts, lai ar tā palīdzību plānotu remontus,» uzsvēra D. Melbārde, piebilstot, ka tāmē vajadzētu būt tikai tām pozīcijām, kas attiecas uz objekta īri, seguma sagatavošanu un scenārija īstenošanu. Šobrīd nauda paredzēta tikai šīm vajadzībām. Tāme gan rāda, ka šiem mērķiem stadiona apsaimniekotāji plānojuši 34 521 latu, lai gan svētku budžetā tiem atvēlēti 26 000 latu. Par papildu summām neko nezināja teikt arī Finanšu ministrijas pārstāve, tikai norādīja, ka visi šie uzlabojumi attiecas uz sportu. IZM esot paredzēti šim nolūkam līdzekļi, lai tad no tiem arī plāno savus tēriņus.

Kad šogad ticis runāts par sporta bāzēm, kas būtu prioritāras un savedamas kārtībā vispirms, nekas neticis teikts par Daugavas stadionu, un arī budžeta grozījumos IZM nav prasījusi piešķirt naudu objekta remontiem.

Kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende vērsa uzmanību uz to, ka viena no valdības prioritātēm ir dziesmu svētki, tāpēc bez lieliem iebildumiem tā piešķīrusi naudu, kas prasīta šā pasākuma rīkošanai, bet nu tāmē parādoties skaitļi, kas attiecas uz ikdienas darbu veikšanu. Viņa uzskatot, ka tā ir IZM un stadiona atbildība, un lai paši atbildot par savu bezdarbību. Arī pārējie padomes dalībnieki bija nepatīkami pārsteigti. Kordiriģents Romāns Vanags atzina, ka summa ir milzīga un «pat noslēguma koncerts tik daudz nemaksā». Viņš ieteica svētku rīkotājiem pārskatīt visas pozīcijas, lai būtu skaidrība, cik droši ir īrēt šo būvi. Ja iepriekš par drošību neesot bažījies, tad tagad, redzot tāmi, sākot uztraukties.

Padome nolēma nākamajā sēdē atgriezties pie jautājuma par stadiona drošību, pieprasot no IZM informāciju par situāciju tajā. Tāpat tika nolemts, ka 50 000 latu, kas vajadzīgi drošības pasākumu īstenošanai, IZM jāmeklē no saviem resursiem.

Latvijā

Kad pirms vairākiem gadiem publiskoja tā saucamos čekas maisus, uzzinājām daudzu cilvēku vārdus, kuri padomju laikā sadarbojās ar VDK. Bet līdz šim plašāku informāciju par pašiem čekistiem uzzināt bijis neiespējami, jo PSRS specdienesta darbinieku lietas pirms atmodas laika aizveda uz Maskavu. Tomēr iespējams, paveicot milzīga apjoma darbu, vēsturniekiem Latvijas valsts arhīvā būs izdevies atjaunot kaut nelielu daļu no informācijas, kāda izskatījās čekas struktūra no iekšienes, kas bija VDK darbinieki, kuri tad arī vervēja cilvēkus, lai piespiestu sadarboties ar čeku, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".