Nevar piekrist tam, ka būtu vērojama atgriešanās pie naudas atmazgāšanas pakalpojumiem, jo naudas atmazgāšana nav nekas unikāls mūsu valstij, nedz arī specifiski saistīts ar kādu konkrētu periodu, ja nu vienīgi krīžu laikā rodas lielāka vēlme negodīgu, kriminālu darbību rezultātā iegūt kādus papildus ienākumus.
Šādu viedokli biznesa portālam "Nozare.lv" pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Jau ziņots, ka pēckrīzes periodā ir parādījusies satraucoša tendence - lielie uzņēmumi atgriežas pie naudas atmazgāšanas pakalpojumiem, šodien žurnālistiem sacīja Finanšu policijas pārvaldes vadītājs Kaspars Čerņeckis.
Menģelsone uzsvēra, ka ar naudas atmazgāšanu cīnās visā pasaulē.
"Pagājušā gadsimta 90.gados sākām runāt par nulles deklarācijām tieši naudas atmazgāšanas problēmu kontekstā, un zinām, cik gadus vajadzēja gaidīt rezultātu. Eiropas Komisija 2012.gada paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei ir iekļāvusi datus par Latvijā 2010.gadā iekasēto pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas, viņuprāt, tiek iekasēts 41% apmērā no teorētiski iespējamā (pēc standarta likmēm), kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm," atzina LDDK ģenerāldirektore.
Ja ņem vērā PVN atvieglojumus atsevišķām preču un pakalpojumu jomām, pēc Menģelsones sacītā, ir pamats uzskatīt, ka Latvijā iekasētais PVN nepārsniedz 60%-65% robežas no maksimāli iespējamā nodokļa ieņēmumu apjoma.
Lai risinātu naudas atmazgāšanas problēmas, Menģelsone norādīja, ka nepieciešams izveidot labvēlīgu biznesa vidi un nodrošināt samaksājamus nodokļus, kā arī tiesību aizsardzības iestāžu darbības rezultativitāti, to vēlmi, kapacitāti un sadarbību (arī starptautiskā) finanšu noziegumu atklāšanā.
"Skaidrs ir viens, ka tie, kuri ir iesaistīti finanšu noziegumos, ir labi organizēti un tikai labi organizēta izmeklēšanas dienestu darbība ir spējīga atklāt šādus noziegumus," uzsvēra LDDK vadītāja.