Līdz ar vienotās banku uzraudzības sistēmas ieviešanu, jaunām finanšu tirgus institūcijām būs daudz sarežģītāk uzsākt darbību eirozonas dalībvalstīs, savukārt eosošās bankas uzraudzīs dubulti, portālam nra.lv rubrikā "Nedēļas 13 jautājumi" atzīst Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.
Kā zināms, pirms divām nedēļām Eiropas Savienības (ES) valstu līderi vienojās par vēsturisku pavērsienu finanšu sektora darbībā. Līdz nākamā gada sākumam tiek plānots izveidot vienotu banku uzraudzības sistēmu, kas varētu sākt darboties 2013. gada laikā. Pašlaik plānots, ka vienotā banku uzraudzības sistēma pamatā attieksies uz eirozonas bankām, taču tajā brīvprātīgi varēs iesaistīties arī citas ES valstis. Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau paziņojis, ka arī Latvija vērtēs šādu iespēju. Arī Eiropas Parlamenta deputāts, ekspremjers Ivars Godmanis uzskata – nevarētu būt nekā slikta, ja Latvijas bankas būs to banku skaitā, kuras uzraudzīs Eiropas Centrālā banka. Tikmēr M. Bičevskis sarunā ar nra.lv akcentē – Latvijas bēdīgā pieredze ar Parex bankas darbību un Krājbankas krahu ir spēcīgi iedragājusi iedzīvotāju paļāvību banku sektoram, tādēļ dubultas kontroles ieviešana sekmētu uzticības atjaunošanos. Tāpat Latvijas iespējamā dalība vienotajā uzraudzības mehānismā ļautu daudz precīzāk izprast globālās norises, kas sekmētu stabilu, prognozējamu banku sektora attīstību.
Jāpiebilst, ka pētījumu kompānijas GfK Custom Research Baltic (GfK) nesen veiktais pētījums apliecina: Latvijā uzticības līmenis finanšu nozarei ir zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā tikai 1% respondentu norādījuši, ka pilnībā uzticas nozarei, kamēr Lietuvā un Igaunijā finanšu sektoram pilnībā uzticas 4% respondentu. Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs M. Bičevskis gan uzskata, ka tik zemi uzticības rādītāji esot pārspīlēti. Arī asociācija regulāri veicot banku nozares reputācijas pētījumus, kas uzrāda pakāpenisku uzticības atjaunošanos finanšu sektoram. Ja 2009. gadā iedzīvotāju vidū banku sektoram bija zema korporatīvā reputācija (29 punkti no 100), tad ar katru nākamo gadu tā pakāpeniski ir augusi, šogad sasniedzot 45 punktus. Tiesa, M. Bičevskis neslēpa, ka uzticību banku sektoram ļoti nopietni iedragā dažādas spekulācijas par tās vai citas bankas iespējamo nestabilitāti, kas regulāri parādās publiskajā vidē. Jāatgādina, ka pagājušajā nedēļā izskanēja baumas par Norvik bankas problēmām. Lai gan pati banka, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija šīs aizdomas kategoriski noliedza, dažu stundu laikā ziņa izplatījās sociālajos tīklos, radot satraukumu bankas klientu vidū. M. Bičevskis skaidro, ka šādi incidenti ir ļoti bīstami gan Latvijas banku sektoram kopumā, gan katrai konkrētajai finanšu institūcijai. Tiesa, novērst baumu izplatīšanos esot teju neiespējami, jo, līdz ar sociālo tīklu popularitātes pieaugumu, teju ikvienam ir iespējas nekontrolēti izplatīt baumas, kurām Latvijā – ņemot vērā daudzos neveiksmīgos banku darbības piemērus – ir ļoti laba augsne.