T.s. Rīgas Mūzikas internātskolas lietā, kura jau tā bagāta sapostītām dzīvēm, var parādīties gan jauni pavērsieni, gan jauni upuri.
Neatkarīgā jau vairākkārt rakstīja par zināmajiem faktiem šajā lietā, kā arī izklāstīja versijas, kāpēc KNAB ir ieguldījis tik lielus un skarbus resursus, lai panāktu notiesājošu spriedumu vismaz kādai no Mūzikas internātskolas nu jau bijušajām amatpersonām.
Cita starpā tika citēti tiesas sēžu protokoli, kuros atspoguļots, kā cits pēc cita liecinieki tiesā snieguši liecības, kas ir pretējas KNAB protokolos fiksētajām liecībām. Tāpat tiesas sēdes protokolos atspoguļots, kā KNAB ietekmēti liecinieki, lai panāktu apsūdzošās liecības.
Pēc šīm publikācijām vienai no lieciniecēm krimināllietā pret internātskolas bijušo direktori Maiju Leipcigu zvanījis KNAB Izmeklēšanas nodaļas priekšnieces Lienītes Šikores vīrs Andrejs Šikors un izteicis frāzes, kuras var uztvert arī par draudiem – Neatkarīgajai apliecināja pati lieciniece. Savukārt A. Šikors nemaz nenoliedza, ka ir kontaktējies ar šo liecinieci arī pēc Neatkarīgās publikācijām.
Trīs upuri
Īsumā atgādināsim lietas būtību. Pirmais KNAB upuris šajā lietā bija Mūzikas internātskolas direktora vietnieks saimnieciskajos jautājumos Zigmunds Liepa. Viņu turēja aizdomās par 500 latu kukuļa pieprasīšanu no kādas būvfirmas par remontdarbiem skolā un skolai piederoša autobusa Neoplan lietošanu it kā savām vajadzībām. Pēc pusotra gada, 2011. gada novembrī, KNAB secināja, ka nekādu noziedzīgu nodarījumu patiesībā nav bijis, un kriminālprocesu izbeidza.
Lai gan Z. Liepa šajā laikā bija zaudējis gan veselību, gan darbu, KNAB viņam par nodarīto pat neatvainojās. Vēl vairāk, KNAB ķērās pie nākamā upura – Mūzikas internātskolas direktores – un apsūdzēja viņu par fiktīvu darbinieku pieņemšanu darbā. Kā tagad noskaidrojies, M. Leipcigu tiešām represēt sāka tikai tad, kad sagruva kriminālprocess pret Z. Liepu.
Par trešo upuri kļuva tiesnesis Ziedonis Strazds, kura lietvedībā nonāca krimināllieta pret M. Leipcigu. Proti, gan liecību maiņa, gan gluži šokējošie stāsti par liecinieku ietekmēšanu draudēja ar to, ka arī šis KNAB uzsāktais kriminālprocess ar blīkšķi izgāzīsies, bet tad KNAB darbinieki aizturēja pašu tiesnesi Z. Strazdu, vainojot viņu tāpat kā M. Leipcigu – par fiktīvu darbinieku nodarbināšanu.
Lai gan pārkāpums, par kuru Z. Strazds tiek turēts aizdomās, ir salīdzinoši viegls un tas nav saistīts ar tiesas spriešanu, bet gan tiesas priekšsēdētāja administratīvo darbu, viņš pārdzīvoja visbargāko vēršanos pret tiesneša amatu. Proti, Z. Strazds divas diennaktis pavadīja izolatorā un nesen tika arī atstādināts no tiesneša pienākumu pildīšanas. Kā uzskata Z. Strazda advokāts Pāvels Rebenoks, tiesnesis atstādināts pēc politiska spiediena uz viņa kolēģiem – Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļiem.
Kāpēc tik neticami asa KNAB vēršanās pret faktiski vienkāršiem, ar politiku nesaistītiem cilvēkiem? Līdz šim izskanējusi tikai viena versija: kāds ir iekārojis Mūzikas internātskolai lietošanā nodotos apmēram 8 hektārus zemes, kas vēsturiski piederējusi šīs skolas iepriekšējiem īpašniekiem – pilsoniskai sabiedrībai.
Atšķiras tikai versijas par to, kurš šo zemi iekārojis. Vieni uzskata, ka to grib dabūt Mūzikas internātskolai blakus esošā ASV vēstniecība; citi pieļauj iespēju, ka tieši pretēji – šī teritorija interesē ASV ģeopolitiskajiem pretiniekiem. Vēl citi ir pārliecināti, ka internātskolas teritorijas iekārojuši kādi nekustamo īpašumu attīstītāji, kuriem darījumi ar zemēm blakus ASV vēstniecībai sola lielisku peļņu.
Sargies no draugiem!
Savukārt lieciniecei L. B. (Neatkarīgajai ir zināmi visu liecinieku vārdi, bet tie netiks minēti, jo šie vienkāršie cilvēki – Mūzikas internātskolas bijušie un esošie tehniskie darbinieki – pat īsti līdz galam nesaprot, kādās spēlēs viņi ir ierauti) ar iepriekš pieminēto KNAB amatpersonas vīru A. Šikoru šīs lietas sakarā ceļi krustojušies pat vairākkārt.
2010. gada 24. augustā KNAB veicis kratīšanu internātskolā. Pēc tās L. B. aizvesta uz KNAB, kur aptuveni sešas stundas pratināta un tad ap pulksten 21.00 palaista mājās jau kā lieciniece kriminālprocesā. Mājas pagalmā L. B. sagaidījis A. Šikors. Lieciniece A. Šikoru pazinusi jau agrāk, jo viņa pirmā sieva bijusi L. B. klases biedrene un draudzene. A. Šikors lieciniecei ieteicis izvēlēties: vai nu vairs neredzēt, kā «bērni pabeidz skolu», vai arī sniegt «tādas liecības, kādas vajadzēs sniegt». Lai problēmas atrisinātos lieciniecei labvēlīgā veidā, A. Šikors ieteicis izmantot advokātes Vaidas Davidsones pakalpojumus, kura izrādījusies procesa virzītājas KNAB izmeklētājas Elvīras Torohovičas draudzene.
Kā sarunā ar Neatkarīgo atminējās lieciniece, advokātes pakalpojumus viņa izmantojusi divas reizes – abas reizes ejot liecināt uz KNAB. Advokātei atlīdzībā par katru KNAB apmeklējumu samaksāti 60 lati. Pratināšanas KNAB kopā ar advokāti noritējušas aizdomīgi gludi un draudzīgi. Izmeklētāja kaut ko jautājusi un vienlaikus pati arī atbildējusi. Pēc draudzīgās pratināšanas, kuru varējis saukt par vienkāršu parunāšanos, lieciniecei parakstīšanai pasniegts pratināšanas protokols. Abas reizes viņa protokolus parakstījusi, tos neizlasot, jo uzticējusies advokātei.
Taisnības brīdis
Tuvojusies diena, kad lieciniecei bijis jādodas uz Rīgas Zemgales rajona tiesu. Lieciniece centusies sazināties ar advokāti, taču viņa nav cēlusi klausuli. Lieciniece zvanījusi A. Šikoram un vaicājusi, kādēļ viņa ieteiktā advokāte klusē. A. Šikors atbildējis: «Ja advokāts atsakās celt telefonu, tad padomā pati, kāds tam iemesls.» Lieciniece sākusi atsaukt atmiņā un analizēt KNAB pratināšanas un atskārtusi, ka tikusi nelietīgi izmantota, lai apsūdzētu viņas priekšnieci internātskolas direktori Maiju Leipcigu. «Tad, kad viņiem mani vairs nevajadzēja, es nebiju vajadzīga arī advokātam,» saprata lieciniece. «Bet Maija skolā sāka strādāt kā studente. Viņa «izcēla» skolu līdz visaugstākajam līmenim. Viņa nemitīgi cīnījās par skolas vārdu, un tādēļ reizēm viņa arī varai bija ļoti neērta,» secināja L. B.
Loģiski, ka L. B. liecības tiesā nesakrita ar KNAB pirmstiesas izmeklēšanā protokolā fiksētajām liecībām. «Tas, ko liecināju tiesā, ir pilnīga patiesība – tur neviens vārds nav melots,» uzsvēra lieciniece.
Sarkanās līnijas pārkāptas
Pēc publikācijām Neatkarīgajā, kurās atspoguļota informācija par un ap Mūzikas internātskolas krimināllietu, tostarp L. B liecības, viņai zvanījis A. Šikors un teicis: «Nu, skaties, meitene! Lai tev labi klājas! Tu taču saproti, ko izdarīji.» Šos vārdus lieciniece uztvērusi kā sava veida draudus, kas viņai vēlreiz licis satraukties par pašas un bērnu likteni.
Savukārt A. Šikors sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka liecinieci pazīst jau «no 16 gadu vecuma vairāk nekā 30 gadus. Viena no viņas meitām ir mana neformālā krustmeita. Viņa ir manas bijušas sievas labākā draudzene no vidusskolas laikiem. Kad Maija Leipciga viņu izmeta no darba, viņa atnāca pie manis strādāt Alus muzejā.»
Vaicāts, vai viņš liecinieci pēc pratināšanas KNAB sagaidījis pagalmā, A. Šikors teica: «Pagalmā es viņu noteikti neesmu saticis. Bet viņa atnāca atpakaļ uz darbu, jo tajā laikā strādāja Alus muzejā.» (Cita starpā, tiesas sēžu protokoli nepārprotami liecina, ka patiesībā šī lieciniece tobrīd strādāja Mūzikas internātskolā par noliktavas pārzini.)
Par piedāvājumu lieciniecei izmantot konkrēta advokāta pakalpojumus A. Šikors skaidroja: «Nē, tā nu gan nevarētu apgalvot. Tas nebūtu gluži pareizi.»
Vaicāts, vai aicinājis liecinieci sniegt tādas liecības, kādas KNAB vajadzīgas, A. Šikors skaidroja: «Nekad mūžā es nevienu ... Ir tāds teiciens – no VEF detaļas nenes mājās. Ja mana sieva strādā KNAB, tad tas nenozīmē, ka viņa ar mani dalās kaut kādos jautājumos. Tas mūsu ģimenē ir tabu. Otrkārt, esmu pietiekami publiska persona, jo man ir daudz paziņu un draugu. Es vienmēr distancējos no jebkura jautājuma, kas skar KNAB.»
A. Šikors atzina, ka arī M. Leipcigu pazīst vairāk nekā 10 gadus. «Kad biju izšķīries no pirmās sievas un vēl nebiju iepazinies ar tagadējo sievu, es vienu laiku draudzējos ar viņas māsu. 29 cilvēkus no tās skolas zinu personīgi. Tagad mans bērnības labākais draugs tur strādā,» piebilda A. Šikors. «Jūs rakstāt jau trešo rakstu par viņu. Es nezinu, ko lai izmurgotu, cik daudz vajag izdzert šņabi, lai uzrakstītu, ka ASV vēstniecība grib noņemt Leipcigu,» sašuta A. Šikors.
Uz jautājumu, vai arī pēc publikācijām Neatkarīgajā A. Šikors ir zvanījis lieciniecei, viņš atbildēja: «Es atļaušos piezīmēt, ka ar viņu reizi mēnesi patiešām sazvanījāmies, lai parunātu, kā iet bērniem.» Bet «pēc jūsu pēdējas publikācijas es sapratu, ka ir sarkanā līnija, kurai pārkāpt nevar. Ja cilvēki pārkāpj šo sarkano līniju, tad attiecībās no manas puses ir pilnīgi izbeigušās. Tādu tendenciozu apmelojumu, kāds bija jūsu rakstā, nu, es, nu, man tas nav pieņemams. Bet gan jau tiesa beigsies un agrāk vai vēlāk visa tā bilde būs skaidra.» Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka viss, ko lieciniece ir teikusi, ir bijuši meli, A. Šikors atbildēja: «Es tā nevaru teikt, ka visu samelojusi. Vai no konteksta izrauts vārds ir apmelojums – es baidos to apgalvot.»
Kas ir Šikors?
A. Šikors plašākai sabiedrībai pazīstams kā uzņēmējs, kurš iepriekš figurēja arī kā Andrejs Kondrāts. Pirms pēdējā konkursa uz KNAB priekšnieka amatu šo personu padziļināti izpētījis un savus pētījumus portālā pietiek.com publicējis žurnālists Lato Lapsa.
Jau 1997. gadā medijos parādījušās ziņas par uzņēmumu Ex Voto un tūrisma aģentūras Latvijas brīvdienas vadītāja A. Kondrāta darbībām. Uzņēmumi kreditoriem palikuši parādā aptuveni 600 000 latu. Pēc šīm un citām nepatikšanām A. Kondrāds mēģinājis kandidēt vēlēšanās, taču neveiksmīgi. Pēc tam apprecējies ar L. Šikori un pārgājis sievas uzvārdā. Uzņēmējdarbība arī jaunajā uzvārdā nav palikusi bez skandāliem. Vairāku viņam piederošo kompāniju darbinieki uzsākuši tiesvedības par nesaņemto atalgojumu. Publikācijās L. Lapsa īpaši uzsver, ka arī augstā KNAB amatpersona L. Šikore iesaistījusies sava dzīvesbiedra «uzņēmējdarbības un reputācijas problēmu risināšanā».
Šobrīd A. Šikors pazīstams kā biedrības Latvijas alus muzejs valdes priekšsēdētājs. Iespējams, ka arī viņa muzejnieka karjera neiztiks bez skandāliem. Portālā sudzibas.lv lasāms: «Biedrības Latvijas alus muzejs valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors aicina darbā bez darba līguma darbiniekus. Viņam nav reālu plānu veidot kaut kādu muzeju. Nav nedz reālu telpu, nedz naudas.»
------------
Fragmenti no tiesas sēdes protokola krimināllietā pret bijušo Rīgas Mūzikas internātskolas direktori Maiju Leipcigu, kas parāda, kādas metodes lieto KNAB, lai panāktu apsūdzošas liecības.
Lieta Nr. 16870000910
TIESAS SĒDES PROTOKOLS
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa
Šādā sastāvā tiesnesis Z.Strazds (vienpersoniski)
Ar sekretāri L.Meķi, tulku M.Liniņu
Piedaloties prokuroram A.Skalbem
Advokātam V.Ločmelim
Izskata atklātā tiesas sēdē Rīgā, Baložu ielā 14, 2012.gada 24.maijā
Krimināllietu Maijas Leipcigas apsūdzībā pēc KL 318.panta 2.daļas, 320.panta 4.daļas
Tiesas sēdi atklāj plkst. 11.00
...
Tiek pieaicināta lieciniece L B, dzimusi 1965.gadā.
Lieciniece tiek brīdināta pēc KL 300., 302.panta.
...
Prokurors – man ir vairāki lūgumi. Lūdzu tiesu nolasīt daļēji liecinieces iepriekš sniegtās liecības. Lieciniece pirmstiesas izmeklēšanā sešas reizes ir sniegusi liecības. Šodien tiesas sēdē viņu nopratinot, daudzās lietās ir būtiskas pretrunas. Lietas 1.sējuma 126.lpp. priekšpēdējā rindkopā ir minēts, kāpēc M., R. un K. uzticēja savas bankas kartes un kādam mērķim.
Pārējiem lietas dalībniekiem nav iebildumu par liecinieces iepriekš sniegtās liecības nolasīšanu.
Tiesa, saskaņā ar KPL 502.panta 2.daļu, lasa lietas 1.sējuma 126.lpp.
Uz prokurora jautājumu:
Lieciniece:
- par liecībām runājot man jāizstāsta stāsts, kā Jūs teicāt, kāpēc liecības nesakrīt. Laikam tas taisnības brīdis pienācis. Tajā dienā, 24.augustā, kad es KNAB biju pavadījusi sešas stundas, mani pie mājas sagaidīja viens cilvēks, kura sievas kundze ir KNAB diezgan augsti stāvoša persona. Man tika piedāvāts variants, vai nu es neredzēšu, kā mans bērns pabeidz skolu, vai es sniedzu tādas liecības, kādas man vajadzēs sniegt. Kad es aizbraucu uz KNAB, man tika piemeklēta advokāte. Kad es aizbraucu uz KNAB nākamās reizes, man tika uzdots jautājums, kurā jau bija atbilde. Tajā brīdī es domāju par sevi, saviem bērniem, es gribu redzēt, kā viņi izaug, lai es tiktu mājās. Bet tagad ir tas brīdis pienācis, kad es nevaru Maijai paskatīties acīs un pateikt un vainot viņu par to, ka es tur esmu mainījusi liecības. Mēs visi esam cilvēki. Man ir trīs meitas, es viņas audzinu viena pati. Tāpēc arī šīs liecības mainās.
- mani pie mājas sagaidīja Anrijs Šikors, viņš ir mans bērnības draugs / red. Piezīme - tiesas sēdē izskanējis šā kunga pareizais vārds – Andrejs/. Viņa sievas vārds ir vai nu Liene vai Lienīte. Viņš teica, ka jāparaksta tas, kas tiek uzrakstīts. Arī advokāte, kas man tika piemeklēta, vēlāk izrādījās ar mūsu izmeklētājas Tereškovicas kundzi /red. Piezīme - patiesībā izmeklētāja Elvīra Torohoviča/, es domāju, draudzenes, ne tikai paziņas.
- 24.augusts bija pirmā diena. Tad tas cilvēks mani sagaidīja pie mājas. Tas bija pēc nopratināšanas KNAB. Tas cilvēks mani sagaidīja sētā pie durvīm. Viņš teica, ka man jāsaka tas, ko man liks teikt un viss būs kārtībā. 25.augustā man vēl nebija advokāts, es viņai tikai tajā rītā zvanīju.
- nākošā pratināšana notika nākamā rītā. Man atbrauca pakaļ uz skolu. Pēc datuma es nezinu.
- man jautāja, bet jautājumā jau atbilde, kas man jāatbild. Es neizlasīju, kas tur bija uzrakstīts. Es neizlasīju, bet parakstīju.
Prokurors – lūdzu nolasīt liecinieces iepriekš sniegtās liecības, jo tās būtiski atšķiras no šodien sniegtajām liecībām. Šodien lieciniece teica, ka Leipciga nekad nav pretlikumīgus rīkojumus izdevusi un nav spiedusi liecinieci pretlikumīgi rīkoties. Un par tās naudas izlietojumu, kas bija liecinieces rīcībā. Lietas 1.sējuma 128.-129.lpp.
Pārējiem lietas dalībniekiem nav iebildumu par liecinieces iepriekš sniegtajām liecībām.
Tiesa, saskaņā ar KPL 501.panta 2.daļu, lasa lietas 1.sējuma 128.-129.lpp.
Uz tiesas jautājumu:
Lieciniece – liecības atšķiras. Patiesība ir šodien.
Uz prokurora jautājumu:
Lieciniece:
- divas reizes līdzi bija advokāte. Uzdeva jautājumus. Tur vairāk notika diskusija nekā atbilžu sniegšana. Es jau teicu, ka viņas bija labas draudzenes.
- protokolu uzrakstīja, es parakstīju, neizlasīju. Tā ir mana kļūda, bet es ātrāk gribēju tikt projām. Nelasīju, jo man blakus bija advokāte. Domāju, ka šim cilvēkam varu uzticēties. No viņas cilvēcīgās saskarsmes man neienāca prātā, ka tā var sagrozīt.
- Leipciga nelika sniegt liecības. Nav taisnība, ka tāpēc, ka vairākas personas nav maksājušas par ekskursiju, Leipciga dod rīkojumu ņemt naudu šim mērķim.
...
- tas teikums, ka Leipcigai katru mēnesi iedod Ls 200, bet es paturu Ls 100, bet pārējo iztērē par ziediem, kafiju, atpūtai, utt., pilnīgi neatbilst patiesībai.
- to, ka daru kaut ko pretlikumīgu, es nebiju tik dziļi aizdomājusies. Es vienkārši darīju savu darbu.
Prokurors – lūdzu nolasīt liecinieces iepriekš sniegtās liecības, kas atrodas lietas 1.sējuma 135.lpp. pēdējā rindkopa un 136.lpp. Šeit ir pretruna par to, kādos apstākļos skolas darbinieks Liepa aizņēmās naudas līdzekļus no liecinieces. Viņa liecināja, ka naudu izsniedz no saviem personiskajiem līdzekļiem, bet no šīm liecībām pavisam pretēji. Vēlos, lai šīs liecības tiktu pārbaudītas.
Pārējiem lietas dalībniekiem nav iebildumu par liecinieces iepriekš sniegtajām liecībām.
Tiesa, saskaņā ar KPL 501.panta 2.daļu, lasa lietas 1.sējuma 134.-136.lpp.
Uz prokurora jautājumu:
Lieciniece:
- lielākā daļa no liecībām neatbilst patiesībai. Mēs satikāmies kafejnīcā, bet par citu tēmu. Es jau biju slima. Es dzēru zāles. Maija atbrauca, mēs satikāmies. Bet pilnīgi cits konteksts. Process tika pieminēts, bet ne šādi.
- es palieku pie šodien sniegtajām liecībām, ka Liepam aizdevu naudu no saviem līdzekļiem.
- tās liecības 2011.gada 14.janvārī. Tas process pēc tam aizgāja advokātes un izmeklētājas gultnē. Man jau vairāk variantu nebija. Es biju sākusi, es biju pārmetusies uz to pusi. Es ticēju šiem cilvēkiem.
- es ar advokāti kontaktējos visu laiku, viņa man deva padomus. Tad viņa bija ārzemēs, tad viņa nevarēja nākt līdzi, bet man kontakts ar viņu bija.
- man bija vienošanās.
- arī šajā izmeklēšanas reizē tika uzdoti jautājumi. Visu laiku tā bija, arī turpmākās izmeklēšanās. Ar protokolu neiepazinos. Es gribēju tikt ātrāk projām. Draudi, kas tika izteikti agrāk, ietekmēja manu rīcību, es baidījos.
Prokurors – lūdzu nolasīt liecinieces pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kas atrodas lietas 1.sējuma 138.lpp. pēdējā rindkopā. Šeit ir tieši tas pats par rīkojumiem, kā izlietot naudas līdzekļus
Pārējiem lietas dalībniekiem nav iebildumu par liecinieces pirmstiesas izmeklēšanā sniegto liecību nolasīšanu.
Tiesa, saskaņā ar KPL 501.panta 2.daļu, lasa lietas 1.sējuma 137.-139.lpp.
Uz prokurora jautājumu:
Lieciniece – arī šajās liecībās nav taisnība. Es nelasīju, parakstīju un viss.
Prokurors - lūdzu nolasīt liecinieces pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kas atrodas lietas 1.sējuma 141.lpp. otrā rindkopa, tas ir attiecībā uz J.M., kur teikts, ka viņš nav strādājis. Tas ir pretrunā ar liecinieces šodien teikto.
Aizstāvis V.Ločmelis – es lūgtu paturpināt, kur beidzas uzskaitījums par J. N.
Pārējiem lietas dalībniekiem nav iebildumu par liecinieces pirmstiesas izmeklēšanā sniegto liecību nolasīšanu.
Tiesa, saskaņā ar KPL 501.panta 2.daļu, lasa lietas 1.sējuma 140.-141.lpp.
Uz prokurora jautājumu:
Lieciniece:
- R., K., M., N. strādāja skolā. N. remontēja skolu, tajā skaitā manu kabinetu. Varbūt ziemā es viņus mazāk redzēju. R. nāca pie manis, es viņu ar kafiju cienāju. Šie kungi visi strādāja.
- arī šīs liecības es nelasīju.
- vai skolā tika vākta nauda neparedzētiem gadījumiem, mērķiem, to es nezinu. Es to neesmu darījusi.
-------