Rāviņš: Sprūdžs vēlas no pārvaldes procesiem norobežot izglītotus, uzņēmīgus, zinošus cilvēkus

© F64 Photo Agency

Kā no Jelgavas skatpunkta izskatās Rīgas aiziešana no Latvijas Pašvaldību savienības; ko Jelgavas mērs domā par ministra uzbrukumiem Ventspils mēram; vai ir laba doma aizliegt skolu direktoriem kļūt par pašvaldību deputātiem? Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem intervija ar Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu (ZZS).

– Kā Jelgavā un citās lielo pilsētu pašvaldībās vērtē ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (RP) un Ekonomikas ministrijas idejas par visas valsts industrializāciju kā ekonomiskā izrāviena pamatu un topošo publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumu?

– Latvijas lielo pilsētu asociācija tikās ar ministru, un notika diskusija par šiem jautājumiem. Par industrializāciju mums ar ministru nav domstarpību. Ir gan daudz jautājumu: kāda būs šī nacionālā industriālā politika, kāda būs uzņēmējdarbības atbalsta politika, kādu mēs sajutīsim valsts attieksmi pret uzņēmējdarbības attīstību? Vai būs valsts atbalsts, un vai budžetā ir iestrādāti kādi instrumenti, ar kuriem mēs to varam jau darīt? Sapratām, ka pašlaik vēl nav. Protams, ir jāstiprina mūsu uzņēmēju konkurētspēja, iekšējā tirgus aizsardzība. Protams, svarīgs temats ir arodizglītība, lai rastos aizvien prasmīgāki darbinieki.

Par kapitālsabiedrībām nonācām nesapratnē. Esam vienisprātis ar ministru, ka jāmeklē kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanas formas, taču tas nenozīmē centralizāciju, papildu atskaites un saskaņojumus. Par savu pārvaldījumu ir atbildīgs īpašnieks, viņam jāpieņem lēmumi ātri un nav jāmeklē kādi saskaņojumi.

– Kā Jelgavā vērtē Rīgas gājienu – izstāšanos no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS)?

– LPS pašlaik ir tādā kā pārdomu laikā, jo savienībā ir daži strīda āboli. Ir donori, un ir saņēmēji. Valdība šo situāciju izmanto konfliktu saasināšanai. Mazās pašvaldības ir nodrošinātas ar līdzekļiem vairāk nekā donori. Bet ir pazaudēts pats pamatu pamatprincips – pašvaldības neatkarība un patstāvība.

Pašvaldību vadītāji ir parakstījuši vēstuli, kurā vēršamies pie Rīgas, lai tā atgriežas Pašvaldību savienībā. Rīga ir lielākā pašvaldība, gan iedzīvotāju skaita ziņā, gan iekšzemes kopprodukta ziņā, un ir svarīgi, lai Rīga ir LPS rindās.Es ceru, ka Rīga atgriezīsies.

– Vides aizsardzības un reģionālo lietu ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) uzbrūk Ventspilij un Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Kā uz to raugās Jelgavas mērs?

– Uzskatu, ka šie jautājumi ir tiesu kompetencē un tiesai būtu jālemj, kurš vainīgs, kurš ne.

– Sprūdžam ir arī visādi reformu plāni – samazināt deputātu skaitu pašvaldībās, aizliegt skolu direktoriem un pašvaldības uzņēmumu vadītājiem kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Vai atbalstāt šīs idejas?

– Ministrs vēlas no pārvaldes procesiem norobežot izglītotus, uzņēmīgus, zinošus cilvēkus. Šo ministra ieceri vērtējam negatīvi. To mēs pateicām ministram.

Par deputātu skaita samazināšanu nav problēmu – ja novados uzskata, ka deputātu skaits ir par lielu, to var samazināt. Pilsētās šis skaits ir nostabilizējies un ir optimāls. Jelgavā ir 15. Tas ir ļoti normāls skaits uz 60 tūkstošiem iedzīvotāju.

– Bet ja būtu mazāk?

– Ja būtu mazāk, tad darbs būtu sarežģītāks un pārstāvniecība būtu mazāka. Ja gribam demokrātiju, jārūpējas, lai pārstāvētas būtu plašu iedzīvotāju slāņu intereses.

– Jelgavas pašvaldībā valda ļoti raiba pozīcija. Vai izdodas auglīga sadarbība ar, piemēram, Vienotību?

– Pašlaik pozīcija ir stabila. Mēs varam pieņemt lēmumus un, domāju, arī turpmāk līdz vēlēšanām pieņemsim lēmumus par pilsētai svarīgām lietām. Jā, pozīciju pie mums veido ZZS, Vienotība (agrāk tā bija Jaunais laiks), daļa Saskaņas centra (SC) Visu Latvijai!TB/LNNK. Opozīcijā ir deputāti, kas ievēlēti no LPP/LC, daļa PCTVL un divi deputāti no SC. Tomēr, par spīti raibumam, mums pozīcijā ir auglīga sadarbība.

– LPS ir izteikusi priekšlikumus par budžetu 2013. gadam. Vai tos ņems vērā?

– Iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadale pašlaik ir – 80% pašvaldībām, 20% valstij. Ņemot vērā tās lietas, kas iepriekš ir notikušas un kas ir solīts, loģiski būtu 85% pašvaldībām un 15% valstij. Jo tad, kad pagājušajā vasarā runāja par PVN likmes samazināšanu, mēs jautājām par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu – mēs jautājām, kā atbilstoši likumam tiks kompensēta pašvaldībām šī budžeta sadaļa? Pašlaik par to valdībā vairs nerunā. Tie ir vairāk nekā 30 miljoni latu. Klāt ir nākušas arī funkcijas, garantētā minimālā ienākuma nodrošināšana, kas pašlaik ir pilnībā nonākusi pašvaldību budžeta ietvaros. Un vēl arī mājokļa pabalsti, daudzi sociālie pabalsti, arī atbildība par izglītību, par bezmaksas izglītības nodrošināšanu. Tas viss ir uzkritis uz pašvaldību pleciem. Un, ja šodien mēs neredzam pieaugumu budžetā, tad uz kā rēķina mēs to nodrošināsim? Tas ir ļoti nepatīkami. Redzam tikai solījumus par ceļiem un redzam tikai solījumus par pasažieru

pārvadājumiem. Pašvaldību iedzīvotājiem ir būtiskas vajadzības, un budžetā tām jāatspoguļojas.

– Jelgavai mazs bezdarbs – 8,2 procenti. Kas zem šā skaitļa slēpjas – vai tas tāpēc, ka daudz jelgavnieku strādā Rīgā?

– Daļa, protams, brauc uz Rīgu. Četri procenti ir tādi, kas zaudējuši vēlmi strādāt. Bet vēl četri procenti ir brīvais darbaspēks, ar kuru varam rēķināties, piesaistot investorus.

Cilvēki brauc strādāt arī no Rīgas uz Jelgavu – gan uz rūpnieciskās zonas uzņēmumiem, gan Lauksaimniecības universitāti. Labi, ka rīdzinieki brauc uz Jelgavu un jelgavnieki uz Rīgu, nevis uz Īriju un Angliju. Turpinām strādāt, lai pilsētā būtu sakārtota infrastruktūra, tā radot labvēlīgus apstākļus investoriem un jaunu darba vietu radīšanai.

– Kāds liels Krievijas uzņēmums plānojot atvērt vilcienu vagonu ražotni Jelgavā?

– Jā, Krievijas korporācija UralVagonZavod nāk mūsu pilsētā un veidos ražotni kravas vilcienu vagonu komplektēšanai. Plānots, ka gadā tiks salikti vairāk nekā 2000 vagonu un jau pirmajā rūpnīcas kārtā būs darba vietas 120 kvalificētiem speciālistiem. Tas ir labs rādītājs!

– Vai tas reāli būs?

– Es ceru, ka būs. Jo visi ir devuši stingrus solījumus, ka tas būs Jelgavā un nekur citur. Krievijas uzņēmēji pērk cehu. Bija radušās kādas problēmas, bet domāju, ka viss būs kārtībā un uzņēmums varēs attīstīties. Krievu uzņēmuma ģenerāldirektors teica, ka Francija ražojot 400 vagonu gadā. Bet Jelgavā tie būs 2000–2500. Izklausās labi.

– Braucot cauri Jelgavai, var redzēt jaunu vanšu tiltu gājējiem – arhitektoniski oriģinālu konstrukciju, kas ved pāri Driksai, un viens tā gals izskatās, it kā ietu iekšā studentu kopmītņu otrajā stāvā. Kurp ved šis tilts un kāpēc? Vai Pasta salā būs kaut kas tik interesants, ka cilvēki ies uz turieni pa šo tiltu?

– 15. novembrī atklāsim rekonstruēto Jāņa Čakstes bulvāri – esam pārbūvējuši Driksas upes krastmalu, un ekspluatācijā nodots arī gājēju vanšu tilts. Pasaulē daudzviet ir šādas arhitektoniskas konstrukcijas, kas piešķir videi jaunas dominantes, jaunu skatījumu uz pilsētas panorāmu. Protams, tiltam jābūt funkcionālam – pa to varēs nokļūt Pasta salā. Tur šobrīd notiek lieli labiekārtošanas darbi par vairāk nekā miljonu latu – tā būs rekreācijas zona ar brīvdabas amfiteātri, sporta, rotaļu laukumiem, peldvietu un labiekārtotu vidi ar celiņiem, apgaismojumu un daudz ko citu. Pasta sala pilnībā tiks apgūta un nodota pilsētniekiem un viesiem kā atpūtas zona nākamgad.

– Kāpēc tik īpatnēja tilta konstrukcija?

– Tilta vienu galu vajadzēja vilkt tik tālu, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām varētu uz tā uzbraukt. Citādi šo problēmu atrisināt nevarēja. Tērauda tilts ir iekārts vantīs un izliekts divās asīs. Tehniski tā ir ļoti sarežģīta konstrukcija. Šāds risinājums Baltijā ir vienīgais!

– Vasarā Jelgavā cītīgi raka Lielo ielu. Vai tagad ir cerība, ka šī iela vairs nejuks ārā un nepārvērtīsies par bedru un dubļu jūru, kā tas agrāk notika gandrīz katru otro gadu? Jo apakšā karā nopostītās Jelgavas drupas.

– Vairs ne. Esam veikuši pilnīgu ielas renovāciju ar apakšzemes komunikācijām un ielas virsmas maiņu. Mainām arī filozofiju – pilsētas centrālajai ielai ir jāiekļaujas pilsētas ikdienas dzīvē un jākļūst dzīvākai – pievilcīgākai uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Piemēram, ielas malās izveidoti stāvlaukumi – kabatiņas automašīnām, lai iela vairs nav tikai maģistrāle caurbraukšanai. Domāju, ka nākamos 50 gadus šī iela nopietnas problēmas neradīs tāpat kā septembrī rekonstruētā Raiņa iela.

– Tā nav vienīgā iela Jelgavā, kurai apakšā ir drupas.

– Šogad esam sākuši Lietuvas šosejas posma rekonstrukciju, to pabeigsim nākamgad.

2013. gadā pabeigsim rekonstrukciju arī pārējiem Lielās ielas posmiem. Piešķirto ERAF virssaistību finansējumu 2,5 miljonu apmērā izmantosim, lai sakārtotu ielas ap dzelzceļa staciju. Tur iecerēts izveidot multimodālu pasažieru termināli, kas ļaus sasaistīt dažādu transporta veidu maršrutus. Jelgavā ielu atjaunošana notiek plānveidīgi, un šovasar pat esam saņēmuši pārmetumus, ka remontdarbu ir par daudz...

– Kas notiek ar likvidēto cukurfabriku?

– Ar cukurfabrikas īpašniekiem esam vienojušies par administratīvās ēkas izmantošanu. Pēc rekonstrukcijas te ir mūsdienīgs centrs, kur var ne tikai apgūt dejas mākslu, bet ir arī dažādas iespējas pavadīt brīvo laiku gan jaunajai paaudzei, gan pieaugušajiem.

Fabrikas cehi ir nojaukti, un īpašnieki domā, kā šo 40 hektāru teritoriju izmantot.

– Jelgavas pašvaldība lepojas ar ekartītēm skolēniem. Ar tām viņi var maksāt par braukšanu autobusos. Bet Rīga lepojas, ka skolēni vispār brauc bez maksas...

– Elektroniskās skolēnu apliecības esam ieviesuši, lai labāk saprastu, kur skolēni brauc un cik viņiem par to jāmaksā. Dome skolēniem piešķīrusi 50 procentu atlaidi no braukšanas maksas, mazturīgo ģimeņu bērni brauc bez maksas. Elektroniskajām skolēnu apliecībām būs iespējamas arī papildu funkcijas, piemēram, ēdināšanas apmaksa mācību iestādēs vai apliecību izmantošana, skolās ieviešot caurlaižu sistēmu.

Plānojam, ka ar laiku arī citi iedzīvotāji varēs norēķināties par braukšanu ar šādām bezskaidras naudas norēķinu kartēm.

– Skolēniem tas diezin vai patiks. Jau gara acīm redzu, kā viņi šīs kartītes zaudēs un tīšām pazaudēs...

– Skolēniem patīk, viņi ir priecīgi par iespēju šādi norēķināties pašiem par braukšanu, darboties ar šīm jaunajām pieskāriena kartēm. Pazaudēta ekarte būs jāatjauno.

– Kādi ir Jelgavas demogrāfiskie un migrācijas rādītāji?

– Diemžēl tāpat kā citur Latvijā tie ir negatīvi. Tāpēc cenšamies veidot dažādus atbalsta pasākumus mūsu ģimenēm. Šogad Jelgavā ģimenēm ir iespēja saņemt 50 latu bērna piedzimšanas pabalstu un daudzbērnu ģimenēm bez rindas mazos iekārtot bērnudārzā. Nākamā gada budžetā iestrādāsim finansējumu kuplo ģimeņu atbalstam sabiedriskajā transportā un skolēnu pusdienām.

Domāju, ka jauno rūpnīcu ienākšanai pilsētā vajadzētu būt kā tādam bremzējošam mehānismam, lai cilvēki mazāk dotos strādāt uz ārzemēm, jo darbs būs tepat uz vietas.

– Ģintermuižas psihoneiroloģiskā slimnīca, kaut arī ir Labklājības ministrijas paspārnē, tomēr atrodas Jelgavā. Kas tur notiek? Nesen tā tika izremontēta, bet tagad tai apcirpts finansējums, to pa daļai vai pat pavisam slēgšot ciet?

– Man būs tikšanās gan ar ministru, gan nozares pārstāvjiem. Kāpēc remontēja, deva mājienu, ka attīsta šo slimnīcu, bet tagad samazina finansējumu? Tas nav loģiski. Daudzi mediķi un slimnīcas personāls ir jelgavnieki. Viņu atlaišana draud ar smagu triecienu mūsu nodarbinātībai.

– Latvijas skolu reitingi rāda, ka tikai divas Jelgavas skolas ir piecdesmitniekā, un arī tās nav topa augšgalā. Vai šādi rādītāji uzskatāmi par labiem, sliktiem?

– Ir labi, ka Spīdolas ģimnāzija un Jelgavas Valsts ģimnāzija ir starp 50 labākajām skolām. Tomēr kopumā mūsu skolas varēja būt augstāk. Katrā ziņā ar skolu direktoriem pārrunāsim, ko varētu darīt prestiža celšanai. Izglītība ir viena no pašvaldības prioritātēm, skolu sakārtošanā ir ieguldīti ievērojami līdzekļi, un mums ir tiesības prasīt, lai izglītības darbs būtu kvalitatīvāks.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais