Aizejošā gada apskats: politisko personāžu tops
2012. gadā ir bijis daudz dažādu zīmīgu notikumu – mums ir bijušas ļoti skaistas uzvaras Londonas olimpiskajās spēlēs, ir noticis skumjais incidents ar lāceni Madi. Taču šoreiz atskatīsimies uz politiskās vides norisēm, proti, politiķu darbiem un nedarbiem.
Gada nepatīkamākais pārsteigums. Daudziem aizejošais gads ir palicis atmiņā ar tiešām nepatīkamo 1. septembra incidentu, kad valsts pirmā amatpersona Andris Bērziņš atļāvās publiski lietot švabraku leksiku.
Gada rosībnieks. Šogad bija grūti nepamanīt bēdīgi slavenā Vladimira Lindermana rosīšanos. Viņš bija viens no aktīvistiem, kas iekustināja parakstu vākšanu par pilsonības referendumu. Viņš bija priekšplānā, aicinot piešķirt Latgalei autonomiju. Lindermans pat paguva sarīkot šovu no Drošības policijas vizītes pie viņa mājās. Jāsaka, ka visa šī rosīšanās nav nekas vairāk kā augsnes sagatavošana ieiešanai politikā, jo Lindermans plāno startēt nākamā gada pašvaldību vēlēšanās.
Gada antivaroņa tituls pienākas Saeimas Saskaņas centra frakcijas deputātam Nikolajam Kabanovam, kura uzvedība, ierodoties parlamentā reibumā, ir visklajākā necieņa ne vien pret Latvijas valsti, bet arī pret cilvēkiem, kuri viņu šajā amatā ir ievēlējuši.
Savukārt gada kritienu ir piedzīvojis viens no redzamākajiem Vienotības cilvēkiem, Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņam mahinācijas ar auto iegādi jau ir maksājušas vietu partijas valdē, ietekmes zudumu un nākotnē, domājams, viņš vairs nevar rēķināties ar spožu politisko karjeru.
Nomināciju gada principiālākais politiķis ir pelnījis Nacionālās apvienības pārstāvis gaidis Bērziņš. Jūnijā tā brīža tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atkāpās no amata, jo nespēja piekāpties premjeram jautājumā par īpašumu atdošanu ebreju kopienai.
Visbeidzot nominācijā gada šefte gribētos pieminēt uzreiz divas dāmas, proti, kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu. Grendes kundzei pavasarī tika pārmests, ka viņa par 288 tūkstošiem eiro ir pārdevusi īpašumu Ķīpsalā diviem Uzbekistānas pilsoņiem un šāds darījums ir nonācis klajā pretrunā ar viņas partijas cīņu ar ārvalstniekiem, kuri nopērkot Latvijā īpašumu iegūst tiesības lūgt uzturēšanās atļauju. Otrs ne mazāk jauks mēģinājums stutēt ģimenes labklājību saistās ar Solvitas Āboltiņas vīra interesēm. Proti, pirms dažām dienām politiskajos gaiteņos atkārtoti parādījās savulaik noairētais jautājums par autorindu administrēšanu uz Latvijas robežas, kur ļoti lielu interesi izrāda Āboltiņas kundzes vīra Jāņa Āboltiņa vadītā Latvijas autopārvadātāju asociācija.