Mākslas muzejs pošas Jurģiem

© F64 Photo Agency

Latvijas un tās Nacionālā mākslas muzeja vērtība – gleznas – pamazām tiks sapakotas pārvešanai uz pagaidu glabātavām, bet datums, kad vēsturiskā ēka būs pilnīgi tukša, vēl nav zināms.

Taču pašlaik tiek solīts, ka muzeja ēkas atjaunošana un pārbūve būs pabeigta dažu gadu laikā, un 2015. gadā tas atkal uzņems apmeklētājus.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā beidzot tiks uzsākti vērienīgākie darbi pēdējo simts gadu laikā un, pēc pašreizējām aplēsēm, izmaksās 24 miljonus latu. Muzeja direktores palīdze Iveta Derkusova stāsta – 11. februārī būs pēdējā diena, kad muzejs būs atvērts apmeklētājiem, bet arī uzreiz pēc tam ēka netiks atbrīvota. Muzejs pakāpeniski sāks gleznu pakošanu un pārvešanu uz pagaidu glabātavām, bet par sīkāku darbu grafiku pagaidām runāt nevarot. Vai apmeklētāji 11. februārī būs liecinieki īpašām atvadām no muzeja galvenās ēkas? Pagaidām tas nav zināms, noteic I. Derkusova. Turpmāk gleznas tiks rādītas atsevišķās izstādēs, bet Arsenāla darbībā nekādu izmaiņu nebūs.

«Nenoliedzami, tā bija nepieciešama rīcība. Esam gandarīti, ka tas notiks,» viņa novērtē ēkas rekonstrukcijas pavisam drīzo uzsākšanu. Šonedēļ tika parakstīti divi līgumi par LNMM galvenās ēkas restaurācijas, rekonstrukcijas un jaunu būvniecības darbu veikšanu. Projekta īstenošanai tiks izlietoti Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – nepilni 8 miljoni latu, valsts dotācija – 211 764 lati un Rīgas domes piešķirtie 15 miljoni latu. Muzeja rekonstrukcijas darbus plānots pabeigt 2015. gadā.

Apmeklētāji līdz 11. februārim var apmeklēt gleznotāja Ģederta Eliasa darbu izstādi Ģederts Eliass (1887–1975). Gleznas muzeja Baltajā zālē, savukārt Mazajā zālē skatāma LNMM galvenās ēkas restaurācijas, rekonstrukcijas un jaunbūves projekta izstāde. Tur var apskatīt pagaidām tikai vīzijas, bet pēc dažiem gadiem – realitāti, kādu muzeja apmeklētāji piedzīvos gan ēkas iekšienē, gan pazemē, jo arhitekti piedāvāja izbūvēt zem zemes izstāžu zāli un citas telpas, kas būs savienotas ar simtgadīgo galveno ēku.

Muzejā informē, ka kopš LNMM vēsturiskās ēkas atvēršanas dienas 1905. gada 16. septembrī līdz 2012. gada 31. decembrim muzeju ir apmeklējuši apmēram 10 miljoni skatītāju. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – LNMM galvenā ēka – bez kapitālā remonta ir kalpojusi jau 107 gadus. Šajā gadījumā tas ir bēdīgs rekords, jo telpas un komunikācijas ir sliktā stāvoklī.

Latvijā

Dzinēju trūkuma dēļ lidmašīnas paliek uz zemes, tāpēc tiek atcelti reisi, un nacionālā aviokompānija “airBaltic” cieš zaudējumus – tādu cēloņsakarību ķēdi atklājis “airBaltic” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Bet jau pirms diviem gadiem tapa zināms, ka aviokompānija pasūtījusi lidmašīnas ar garu mūžu nestrādājošiem dzinējiem. Bija iespējams prognozēt, ka tie visi ātri vien izies no ierindas.

Svarīgākais