Kod, kurā pirkstā gribi, visos sāp – tā papildu brīvdienas ieceri komentē Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS), kuras vadībā parlaments nākamnedēļ sāks vētīt plaši apspriesto ieceri.
Politiķe atgādina, ka risinājumu gaida ne vien reliģisko svētku jautājums, bet arī ilgi atliktā pensiju indeksācija, tāpēc Finanšu ministrijas aplēses, ka papildu svētku diena valstij izmaksās ap 10 miljoniem latu, var būtiski ietekmēt politiķu lēmumus.
Ideja par papildu brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkos Saeimas gaiteņos tiek cilāta jau gandrīz desmit gadu. Tiesa, skatot ieceri nevis pēc būtības, bet gan caur etnisko prizmu, politiķi nekad nav varējuši panākt vienprātību. Mēģinot rast diplomātisku risinājumu, Reformu partija pērn sagatavoja likumdošanas izmaiņas, nosakot, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam reizi gadā ir tiesības vienoties ar darba devēju par brīvdienu sev tuvu reliģisko svētku svinēšanai.
Tuvākajā laikā pie šī jautājuma sāks darbu Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kas ir centusies apjaust, cik jaunas brīvdienas ieviešana varētu izmaksāt valstij. Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis Neatkarīgajai atzina: katra diena, kad daļa ticīgo izvēlētos atpūsties, neieņemto nodokļu veidā valsts budžetam atņemtu aptuveni 10 miljonus latu. Tiesa, tādas svētku dienas kā, piemēram, 1. vai
4. maijs, kad atpūšas gan valsts pārvaldes, gan viss privātais sektors, valstij izmaksā vēl dārgāk, t.i., ap 17 miljoniem latu.
FM arī komentē, ka iecere par reliģiskas brīvdienas ieviešanu var radīt ne vien fiskālu efektu, bet arī vairākas ētiskas problēmas. Piemēram, slēdzot darba līgumu un uzrādot tajā vēlamo reliģisko svētku dienu, tiktu pārkāptas cilvēka tiesības uz privātumu, jo reliģiskā pārliecība ir privāta lieta, kuru daudzi, iespējams, nevēlas atklāt. Otrs aspekts, par kuru būtu laikus jādomā, ir to cilvēku tiesības, kuri nepieder ne pie vienas reliģiskās konfesijas. «Daļa darbinieku var tikt nostādīta nevienlīdzīgā situācijā. Strādājošie, kuri pieder pie kādas no pieminētajām konfesijām, varēs izmantot par vienu svētku dienu vairāk, bet darbinieki, kuri pie šīm konfesijām nepieder, nevarēs,» norādīja A. Jarockis.
RP rosināja noteikt par svētku dienām 6. janvāri – Zvaigznes dienu, 7. janvāri – vecticībnieku un pareizticīgo Ziemassvētku dienu, 15. augustu – Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku dienu, kā arī Jom Kipura svētku dienu un 31. oktobri – Reformācijas dienu.
A. Barča Neatkarīgajai norādīja, ka politiķiem būs jāizvērtē, kura no problēmām ir akūtāka. Ierobežotā finansējuma dēļ uz svaru kausiem var nākties likt, piemēram, pensiju indeksēšanu, kas no valsts budžeta papildus prasīs ap trīs miljoniem latu, un papildu brīvdienas ieviešanu.