Sprūdža parādi – daudz lielāki, nekā deklarēts
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža parādsaistības ir krietni lielākas, nekā norādīts viņa valsts amatpersonas deklarācijā – tas izriet no viņam 100% piederošā SIA Sensum Solutions gada pārskata, kas ar lielu nokavēšanos tikai pirms nedēļas iesniegts Valsts ieņēmumu dienestā.
Proti, tikko iesniegtajā SIA Sensum Solutions 2011. gada pārskatā norādīts, ka vienlaikus tiek koriģēts arī 2010. gada pārskats, palielinot «līdzīpašniekiem» izsniegto aizdevumu summu par 69 894 latiem. Tā kā vienīgais SIA Sensum Solutions kapitāla daļu «līdzīpašnieks» ir E. Sprūdžs, jāsecina, ka par šo summu ir palielinājušās viņa parādsaistības.
Attiecīgi tāda pati summa izņemta no SIA Sensum Solutions 2010. gada ražošanas izmaksām, līdz ar to uzņēmuma peļņa palielinājusies no 1788 latiem līdz 60 702 latiem. Tāpat redzams, ka šajā gadījumā «nodokļu optimizācijas» shēma nav izgājusi cauri, jo attiecīgi palielināts arī uzņēmumu ienākumu nodoklis par 10 980 latiem – uzņēmumam šī papildu summa jāsamaksā valsts kasē.
E. Sprūdža valsts amatpersonas deklarācijā par 2011. gadu ir norādītas parādsaistības pret trim dažādiem aizdevējiem (par 329 412 latiem, 10 000 eiro un 103 188 eiro) – kopumā aptuveni 408 643 lati. Nu ir kļuvis zināms, ka šīs parādsaistības patiesībā ir bijušas vēl lielākas – gandrīz 480 000 latu.
Ministra E. Sprūdža valsts amatpersonas deklarācija pagaidām nav koriģēta.
SIA Sensum Solutions auditori jauno E. Sprūdža parādsaistību pret uzņēmumu atklāšanu komentējuši sešos dažādos veidos: 1) kā uzņēmuma grāmatvedības politikas maiņu; 2) kā kļūdu labošanu; 3) kā nepareizas faktu
interpretācijas atklāšanu; 4) iegrāmatota darījuma anulēšanu; 5) «savstarpējā ieskaita» dokumentu anulēšanu; 6) «piegādātājs kreditējis izrakstītos rēķinus».
Nav zināms, vai šo «kļūdu» atklājis paša uzņēmuma audits vai Valsts ieņēmumu dienests, kurš, kā zināms no masu medijiem, «plānotas tematiskās pārbaudes juridiskām personām» veica pat E. Sprūdža deklarētajā dzīves vietā Mārupē, Irbītes ielā, kur «tematiskos pārbaudītājus» bija jāuzņem ministra pamestajai sievai ar diviem zīdaiņiem – dvīnītēm.
No SIA Sensum Solutions 2011. gada pārskata redzams, ka kopējās E. Sprūdža parādsaistības pret uzņēmumu pieaugušas līdz 347 576 latiem. Tāpat tur atzīts, ka īpašniekam izsniegtais aizdevums ir bez procentiem. Turpretī uzņēmums darbības nodrošināšanai ir ņēmis komerckredītu ar procentiem, kuru acīmredzot nevar atdot – par to liecina Hansabankai izsniegtā komercķīla par 136 501 latu, kuras termiņš pirms mēneša pagarināts līdz 2017. gadam.
Bezprocentu kredītu izsniegšana uzņēmumu īpašniekiem vai valdes locekļiem ir plaši pazīstama nodokļu optimizācijas shēma. Piemēram, ja aizdevums tiek maksāts darba algas vietā, tad tiek «optimizēts» iedzīvotāju ienākuma nodoklis (25%) un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (35,09%).
Daudzās pasaules valstīs šāda «nodokļu optimizācijas» shēma tiek skarbi apkarota, bet Latvijā tā nav aizliegta. Tomēr Latvijā ir precedents, kad valsts amatpersona – Vienotības pārstāvis Dzintars Zaķis – publiski kaunināta par «nodokļu optimizāciju». Turpretī pret E. Sprūdža shēmu, kas summās gan ir krietni nopietnāka, politiskā elite ir izturējusies ļoti iecietīgi, varbūt pat atbalstoši.
Visbeidzot – par 2010. gadu papildus noteiktais uzņēmumu ienākuma nodoklis 10 980 latu apmērā liecina, ka E. Sprūdžam piederošais uzņēmums mēģinājis optimizēt nodokļus arī citā veidā, kaut kādus «savstarpējā ieskaita» darījumus norakstot uz ražošanas izmaksām.
Cita starpā arī SIA Sensum Solutions valdes locekļa Edgara Kaņepes alga ir aizdomīgi maza – gada pārskatā norādīts, ka «atlīdzība par darbu valdes locekļiem» ir bijusi 3600 lati. Tas nozīmē, ka E. Kaņepe uzņēmumu ar vairāk nekā pusmiljonu latu apgrozījumu ir piekritis vadīt par oficiālo algu 300 latu mēnesī.