Reformu partija "atstrādā" sponsoriem

Vakar valdība Ventspils brīvostas valdē kā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) pārstāvi apstiprināja Ventspils miljonāra un oligarha Oļega Stepanova kontrolēto uzņēmumu ilggadējo menedžeri Igoru Ļaško.

Zīmīgi, ka vēl vakar vakarā Ministru kabineta (MK) oficiālajā mājaslapā apskatāmajā darba kārtībā šāds jautājums nebija iekļauts. Tur bija redzams, ka Ventspils brīvostas valdē tiks mainīts tikai satiksmes ministra pārstāvis – proti, tikko par ministru kļuvušais Anrijs Matīss tiks nomainīts ar viņa padomnieku Kasparu Ozoliņu. Visticamāk, I. Ļaško iecelšana tika apzināti slēpta, lai novērstu savlaicīgu mediju un attiecīgi arī sabiedrības uzmanību jautājumam par partiju sponsoru interešu bīdīšanu svarīgās valsts ekonomiskās struktūrās.

Vēl viens zīmīgs fakts – I. Ļaško Ventspils brīvostas valdē nāks jūrniecības speciālista Antona Vjatera vietā, kuru nepārprotamās kompetences dēļ mainīt neriskēja pat tad, kad ekonomikas, satiksmes, vides un reģionālās attīstības ministri pēc nākšanas pie varas mainīja vairākus savus pārstāvjus Rīgas un Ventspils brīvostās.

Atbilstīgi Firmas.lv datiem, I. Ļaško šobrīd ir a/s Ventbunkers padomes loceklis. Aģentūra LETA ziņo, ka šajā amatā viņš pagājušā gada beigās iecelts kā O. Stepanovam piederošās kompānijas Topmar Baltic Investment pārstāvis.

Savukārt valdības sēdē prezentētajā anotācijā par I. Ļaško teikts tas, ka viņš ir tikai Ventspils Grain Terminal tehniskā departamenta direktors. Pēc iecelšanas Ventspils brīvostas valdē viņš pametīšot šo amatu.

Šī ir pirmā reize, kad par it kā valsts pārstāvi kādā no brīvostām kļuvis privātu, konkrētajā ostā strādājošu kompāniju menedžeris. Brīvostu valdes locekļu maiņa vienmēr ir bijusi politisko strīdu iemesls, tomēr pirmo reizi par valsts pārstāvi tiek iecelts ar tik nepārprotamām ekonomiskām interesēm saistīts cilvēks.

No 2001. līdz 2011. gadam I. Ļaško bijis O. Stepanova kontrolētās Ventspils tirdzniecības osta valdes loceklis. Pats O. Stepanovs ilgus gadus bija šīs kompānijas padomes priekšsēdētājs. I. Ļaško bijis arī Kālija parks, Ventspils tirdzniecības osta – G un citu uzņēmumu valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis. Kompānijas Ventspils Grain Terminal vadībā viņš šobrīd strādā kopā ar Reformu partijas sponsoru Vladislavu Šafranski. Vairākos uzņēmumos I. Ļaško ceļi krustojušies arī ar otru Reformu partijas sponsoru no Ventspils, kuram pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība, – Aivi Landmani.

Lai gan paša O. Stepanova vārda starp Reformu partijas sponsoriem nav, viņš pazīstams kā dāsns partiju finansētājs, turklāt pēc Reformu partijas nākšanas pie varas publiski ir paziņojis par savām simpātijām pret šo politisko spēku (iepriekš atbalstījis Saskaņas centru), kā arī to, ka Saeimas vēlēšanās ir balsojis tieši par tolaik vēl Zatlera reformu partiju.

Ekonomikas ministra D. Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe jau laikus bija sagatavojusi preses relīzi, kurā teikts, ka I. Ļaško iecelšana augstajā amatā notikusi «ar mērķi nodrošināt Ventspils brīvostas valdes lēmumu un finanšu līdzekļu izlietošanas caurskatāmību un atbilstību valsts un visas sabiedrības interesēm». Relīzē uzsvērta I. Ļasko jurista kvalifikācija. Savukārt nomainītais A. Vjaters «neizrādīja proaktīvu darbību un iniciatīvu, lai sniegtu priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem VBO darbībā un tos īstenotu, kā arī vairākos jautājumos, piemēram, reklāmas līgumu slēgšanā, A.Vjaters balsojis pretēji ministrijas skatījumam par valsts interesēm atbilstošāko risinājumu».

Uz jautājumu, kāpēc I. Ļaško virzīšana amatam vēl iepriekšējā dienā nebija atspoguļota MK darba kārtībā, D. Grūbe atbildēja, ka darba kārtībā šī ministra vēlme iekļauta uzreiz pēc Koalīcijas padomes sēdes (acīmredzot, pirmdien notikušās). Ministriem pieejamajā eportfelī šis darba kārtības jautājums bijis redzams jau pirmdien, bet, kāpēc tas nav bijis iekļauts publiski pieejamos avotos, ekonomikas ministra preses sekretāre nemācēja skaidrot.

Latvijā

Nacionālais veselības dienests (NVD) brīdinājis slimnīcas, ka netiks veikta samaksa par šogad pacientiem nodrošinātajiem stacionārajiem pakalpojumiem, kas nozīmē, ka slimnīcām šīs izmaksas būs jākompensē pašām, ierobežojot kopējo pacientu plūsmu, aģentūru LETA informēja Latvijas Slimnīcu Biedrība (LSB).