Demitera aiziešanai maza ietekme politikā

© F64 Photo Agency

Par partijas valdes un Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatu atstāšanu paziņojušajam Reformu partijas līderim Edmundam Demiteram parlamentā nav bijušas iespējas pilnībā realizēt savas zināšanas un darbs Saeimā nav sagādājis prieku.

Šādi politiķis skaidro nevēlēšanos kandidēt nākamajās vēlēšanās un aktīvas darbības partijā pārtraukšanu. Savukārt politologi un sociologi uzskata, ka viņa aiziešana neko nemaina ne Reformu partijas liktenī un jo mazāk uz kopējās politiskās skatuves.

Neatkarīgajai E. Demiters apliecināja, ka par viņa nodomu atstāt augstos amatus partijā un nekandidēt vēlēšanās partijas biedri zinājuši jau labu laiku. Agrāk ar šo paziņojumu nākt klajā nebūtu pareizi, jo bija jāizveido valdība un jāvienojas ar Vienotību par abu politisko spēku tuvināšanās noteikumiem.

Politiķis atzīst, ka pašreiz šīs vienošanās realizācija izskatās krietni sarežģīta, taču viņš ir pārliecināts, ka kolēģi partijā sarunās ar Vienotību spēs rast kompromisu, jo citādāk nedrīkstot kaut vai tāpēc, lai pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām par valdošo spēku Saeimā nekļūtu Saskaņas centrs. Nevēlēšanās ilggadējo opozicionāru ielaist valdībā, visticamāk, būs arī spēcīgāka par dažu Reformu partijas biedru nedziestošo nepatiku pret Zaļo un zemnieku savienību. Saskaņā ar E. Demitera teikto var secināt, ka reformisti ir apzinājušies – centriski labējām partijām turpinot naidoties, ieguvēja nebūs neviena no tām. Turklāt E. Demiters Saeimā pavadītajos divos gados esot pārliecinājies, ka pārliecinošais Saeimas deputātu vairākums patiešām strādā godprātīgi, neraugoties uz sabiedrības tiem piekārtajām etiķetēm.

Deputāts arī atzina, ka dažādu sakritību dēļ neesot ticis strādāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kurā vēlējies darboties un realizēt uzņēmējdarbībā iegūtās zināšanas. Arī tas papildinājis mīnusu skaitu darbam parlamentā. «Lai cilvēks būtu laimīgs, vajag divas lietas – ar prieku atgriezties mājās un ar prieku iet uz darbu,» saka E. Demiters, piebilstot, ka nenožēlojot iestāšanos partijā.

Ietekme uz politiskajām norisēm un Reformu partijas turpmāko kursu E. Demitera aiziešanai gan nebūšot. Pētījumu aģentūras SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš uzskata, ka partijas līderis demisionējis personiskā komforta dēļ. Kaut arī viņam iepriekšējās valdības laikā bija visaugstākais reitings starp reformistu deputātiem, tas tā vai tā bijis pārāk niecīgs, lai ietekmētu vēlētāju attieksmi pret šo politisko spēku. «Varbūt tā [atteikšanās no partijas vadības] bija godīga atzīšanās, ka nevarēja pacelt reitingus,» prāto A. Kaktiņš.

Arī politologs Jānis Ikstens ir pārliecināts, ka E. Demitera spēkos nav mainīt reformistu tālāko sairšanu. «Ja tur būs cilvēki, kas ies uz Latvijas attīstībai vai uz jebkuru citu spēku, nav Demitera varā to novērst, jo viņam nav nekā, ko piedāvāt,» uzskata politologs. Viņš nešaubās, ka reformistu pēdējais bastions cīņā par vismaz kaut kādas ietekmes saglabāšanu ir Saeimas deputāti, kuru balsojums nepieciešams koalīcijai, un 12. Saeimas vēlēšanas šā politiskā spēka nozīmi izdeldēs pilnībā.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais