Pierīgā skolas paplašina, nevis slēdz
Daudzas Pierīgas pašvaldības atšķirībā no citiem Latvijas reģioniem nevar žēloties ne tikai par iedzīvotāju trūkumu, bet arī par bērnu pieplūdumu izglītības iestādēs – daudzviet tiek pat domāts par bērnudārzu un skolu tīkla paplašināšanu.
Tomēr ne visur deklarēto iedzīvotāju pieaugums atbalsojies skolās – Rīga tomēr izrādījusies nopietns konkurents cīņā par jaunās paaudzes izglītošanu.
Vislielāko iedzīvotāju pieauguma bumu pēdējo četru gadu laikā pieredzējis Mārupes novads – tas pārsniedzis divarpus tūkstošus. Arī bērnu un jauniešu skaits šobrīd ir par 36% vairāk nekā 2008. gadā, un viskuplākais bariņš ir tieši sešu septiņu gadu vecuma grupā. Arī citos galvaspilsētai tuvajos novados ir piedzīvots iedzīvotāju kāpums, bet ne tik liels – tas nepārsniedz pusotru tūkstoti, līdz ar to arī bērnu skaits nav tik liels kā rekordistei Mārupei.
Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe atzīst, ka «pirmo gadu pašvaldībai ir jālauza galva ne tikai par to, kur likt pirmsskolas vecuma bērnus, bet arī pirmo klašu skolēnus, jo jaunajā mācību gadā 1. klasēs skolas gaitas sāks 354 bērni, kas ir par 37% vairāk nekā 2012./2013. mācību gadā». Klases ir pārpildītas visos vecuma posmos: ja pašlaik Mārupes vidusskolā ir četras paralēlklases, tad nu jau tiek domāts par piekto. Līdzīga situācija ir arī citur, piemēram, Ķekavā, kur vidusskola un sākumskola ir pilnībā noslogotas. «Tas pats sakāms par novadā esošo Baložu vidusskolu, kur klašu piepildījums ir ar augošu tendenci, bet Pļavniekkalna sākumskola un novada bērnudārzi – pat pārpildīti. Turklāt pie mums darbojas arī privātskola,» skaidro Ķekavas novada domes pārstāve Ginta Logina. Ar skolēnu skaita pieaugumu var lepoties arī Ikšķilē, kur vidusskolā ir par 50 audzēkņiem vairāk nekā pērn – nu kopumā to ir 668, un pirmajā klasē vien mācās 99 bērni.
Kā atzina aptaujātās pašvaldības, vislielākais pieplūdums jūtams pirmsskolas un pamatskolas posmos. Tas daudzviet pat licis apsvērt iespēju būvēt jaunus bērnudārzus un skolas. To plānots darīt arī Mārupē, kur šogad tiek izstrādāts projekts jauna pamatskolas korpusa būvniecībai. Par celtniecību domā gan Sigulda, kur taps bērnudārzs un arī jauna sākumskola, gan Ķekava, kur Daugmalē jau top pirmsskolas iestāde, bet Garkalnē sākta izglītības iestāžu rekonstrukcija, lai varētu uzņemt vairāk bērnu. Nākotnē paplašināties plāno arī Ikšķile, kur tiks celta vidusskolas piebūve.
Bet ne visās pašvaldībās skoloties gribētāju skaits audzis. Tā ir noticis Jūrmalā, kas ir vienīgā no lielajām pilsētām, kur iedzīvotāju skaits palielinājies, turklāt, kā paši atzīst, pateicoties pašvaldības rīkotajai deklarēšanās kampaņai. Taču šīs aktivitātes nav atsaukušās uz pilsētas izglītības iestādēm – tur audzēkņu skaits pēdējos gados ir aptuveni vienāds, norāda Jūrmalas domes Izglītības nodaļas vadītāja Aīda Paipare. Viņa uzskata, ka patiesībā skolu skaits Jūrmalā būtu jāoptimizē, jo daļā no tām skolēnu daudzums ar katru gadu sarūk. Diemžēl konkurēt ar galvaspilsētu ir grūti, it sevišķi vidējās izglītības posmā, to apliecina ne tikai Jūrmala, bet arī vairākas Pierīgas pašvaldības, tajā skaitā – Mārupe un Garkalne. Arī Babītes novads izjūt konkurenci: daļa pašvaldības bērnu apgūst zinības citur, visvairāk Rīgā (pirmskolās 36, skolās 410) un Jūrmalā (84).