Pagājušonedēļ pēc LTV raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālistiskā eksperimenta restorānā Tokyo City uzņēmēji tika kaunināti par nodokļu nemaksāšanu, bet šīs nedēļas ziņas pagriezušas pārmetošus skatienus paša nodokļu iekasētāja un valsts pārvaldes virzienā.
Vasarā VID aktīvāk savu binokli notēmēja uz ēdināšanas uzņēmumiem, izpelnoties pat «gestapo» apzīmējumu par tā darbības veidu restorānos. Kamēr VID darbinieki stundām sēdēja restorānos, to oficiālie ieņēmumi esot ievērojami pieauguši. VID esot rīkojies pēc principa «konsultē vispirms» un sodījis uzņēmējus tikai par tādu nopietnu pārkāpumu kā nelegālā nodarbinātība. Bet nauda nelegālajai nodarbinātībai vai aplokšņu algām var rasties no nereģistrētajiem ieņēmumiem, neizsniegtiem čekiem. Lielā reģistrēto ieņēmumu starpība starp periodiem, kad restorānos dežurēja VID darbinieki, un periodiem ārpus šīm kampaņām skaidri liek saprast, kas tajos notiek ikdienā. Tādējādi vienīgais, kas spēja pārsteigt akcijā ar Tokyo City, bija tas, ka žurnāliste spējusi vai bijusi spiesta strādāt par trauku mazgātāju pēc ļoti skarba grafika veselus piecus mēnešus, saņemot daļu algas konvertā. Šādu augstu cenu maksājušo sižetu ar iegūtiem pierādījumiem un sekojošiem VID reidiem nevarēja atstāt plaši neiztirzātu publiskajā telpā, kur par nodokļu daļmaksāšanu runāja gan šī gadījuma kontekstā, gan vispārīgi kā par Latvijas uzņēmējdarbības vides un sabiedrības akceptētu slimību. Tai ir virkne iemeslu, no kuriem daļu varētu saprast, bet daļa ir vienkārši atrunāšanās.
Bez mūžīgā argumenta par nodokļu augstumu allaž dzirdama neapmierinātība ar to, kā valsts nodokļus tērē un kā izturas pret nodokļu maksātāju.
Šajā kontekstā allaž valsts institūcijām kā dadzis acīs ir Valsts kontroles (VK) revīziju ziņojumi. Nupat VK atklājusi, ka VID pērn nav laikā atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23,6 miljonu eiro apmērā. Kamēr VID nodokļu kavētājiem piemēro soda naudas, pats nokavējuma naudu nav samaksājis 30 000 eiro apmērā, kā arī steidzis pāragri izslēgt uzņēmējus no PVN reģistra. VID arī nav pacenties nodokļu pārmaksu atgriezt mirušu personu mantiniekiem (44 000 eiro), kas uz to varējuši pretendēt, bet daļa pensionāru invalīdu kreditējuši valsti, no savas niecīgās pensijas maksādami lielāku IIN nekā vajadzētu, un nomiruši, nesaņemot tā atmaksu. Ne tas labākais piemērs nodokļu maksātājiem. Tamlīdzīgus aizrādījumus VK pauž ne pirmo gadu.
Nodokļu atmaksu neiesniegtas deklarācijas dēļ šogad vēl nav saņēmuši vismaz 120 000 iedzīvotāju. VID gan par to atgādina savā mājaslapā, bet nez vai ikdienā daudzi, jo īpaši neuzņēmēji, regulāri lasa VID mājaslapu. Visdrīzāk, liela daļa nav arī regulāri EDS lietotāji. Ja reiz valsts ieviesa šo piņķerīgo diferencētā neapliekamā minimuma atmaksas sistēmu, vai tās pienākums, vismaz pirmajā tās darbības gadā, nebūtu arī cilvēkiem atgādināt un izskaidrot, kam un kā iesniedzama deklarācija?
Nodokļu maksātājus nez vai motivē iespringt un maksāt vairāk arī VK atzinums par ministrijās un valsts iestādēs piemaksās pērn iztērēto 81 miljonu eiro. Turpinot tradīcijas, piemaksas lielākoties maksātas nevis par pārsniegtiem darba rezultātiem, bet vienkārši par būšanu darbā.
Kā punkts uz i - ziņa par Izglītības un zinātnes ministrijas slepeno lēmumu par 231 000 eiro bērnu pusdienu naudas pārdalīšanu par labu IZM darbinieku algām no nākamā līdz 2020. gadam. Trīs gados kopā teju 700 tūkstoši eiro. Bērnu skaita krituma dēļ no 1. līdz 4. klasei, kam valsts apmaksā pusdienas, radies šis pārpalikums, kas esot vitāli nepieciešams darbinieku algu palielināšanai. Protams, par 231 tūkstoti eiro daudz vairāk bērnu nepabaros, vēl viena klašu komplekta brīvpusdienu nodrošināšanai vajadzētu apmēram četrus miljonus, kuri, neraugoties uz stāstiem par ekonomikas augšupeju un strīdiem par to, kas jāmaksā valstij, kas pašvaldībai, nav atradušies kopš 2015. gada septembra. Tas bija pēdējais gads, kad pielika klāt vēl četrklasniekus iepriekš ik gadu par vienu klašu komplektu papildinātajai valsts apmaksātu pusdienu saņēmēju kategorijai. Toties pielikt pusdiennaudas apmēru, par kuru ēdinātājiem daudzmaz kvalitatīvi paēdināt bērnu augošo cenu dēļ kļūst arvien grūtāk, gan varētu. IZM darbinieku algām pārmestā summa bērnu pusdienām atvēlētajiem 1,42 eiro dienā varētu pieplusot kādus 30 centus. Tas būtu svarīgi arī tādēļ, ka nodokļu izmaiņu rezultātā, tostarp akcīzes nodokļa pieauguma dēļ, tiek prognozēta pārtikas produktu sadārdzināšanās.
Lai viss nebūtu tikai drūmās krāsās, jābilst, ka nosacīti labā ziņa ir tā, ka VID laikus neatmaksāto nodokļu apjoms, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājies - pērn tas bija 57,1 miljons eiro, tostarp 14,2 miljoni eiro par pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Ieviestas arī pāris uzņēmējiem pretimnākošas likumu izmaiņas. Līdz ar nodokļu reformu nākamgad atkritīs uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumi, parādu griestu limits noteikts pie 40% no parāda pamatsummas. Pieņemts arī likums par daļēju parādu amnestiju, no 1. oktobra līdz 2018. gada 2. janvārim ļaujot parādniekiem vienoties ar VID par parāda nomaksu divu gadu laikā, dzēšot nokavējuma naudu.
VID un citām valsts institūcijām, pirms paģērēt nodokļu maksāšanas disciplīnu no citiem, vajadzētu ievērot principu Atmaksā vispirms!