Vidusskolēni: izglītības sistēma neveicina radošu domāšanu

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā norisinājās vidusskolēnu debašu konkurss, kurā galvenā tēma bija izglītības iestāžu loma skolēnu radošās domāšanas un uzņēmības veicināšanā. Pārsvars izrādījās to skolēnu pusē, kuri uzskata, ka pašreizējā situācijā izglītības iestādes neveicina radošumu un reizēm rīkojas pat gluži pretēji.

Kopumā Rīgas reģiona debatēs piedalījās desmit komandu. Fināla sacensībā uzvarēja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas komanda, kuras sastāvā bija skolas audzēknes Zane Balode, Laura Zauere un Sandra Lapsiņa, pārliecinoši aizstāvot viedokli, ka skolēnu lielās noslodzes un skolotāju zemā atalgojuma dēļ pašreizējā izglītības sistēma Latvijā neveicina radošu domāšanu un uzņēmību skolēnos. Kā papildu arguments tika minēts arī tas, ka valsts nesniedz adekvātu atbalstu interešu izglītībai, tādējādi vēl vairāk samazinot radošo izpausmju iespējas.

Vidusskolēnu debašu kustība Latvijā aizsākās jau vairāk nekā pirms desmit gadiem, tomēr šoruden konkursi mērķtiecīgi tika veltīti ekonomikas un uzņēmējdarbības tēmām. Līdzīgas debates jau norisinājušās Saldū, Cēsīs, Jelgavā un Daugavpilī.

***

DEBAŠU REZULTĀTI

Būtiskākie argumenti, kas Rīgas debatēs izskanēja par labu izglītības sistēmai, bija:

• likumdošanā paredzētās normas par izglītības ieguldījumu radošas personības attīstīšanā;

• dažādu mācību metožu izmantošana izglītības procesā;

• skolotāju entuziasms un mācību programmu izveide, ņemot vērā to lomu zināšanu apguvē un vienlaikus arī radošās domāšanas veicināšanā.

Tomēr pretargumenti šajās debatēs izrādījās pārliecinošāki, tostarp:

• mācību priekšmetu standarti un izstrādātās programmas ir acīm redzami vairāk vērstas un zināšanu apguvi, nevis radošumu;

• skolotāji zemā atalgojuma dēļ nav motivēti strādāt radoši un rūpēties par arvien jaunu un atšķirīgu mācību metožu pielietošanu;

• samazinātais atbalsts interešu izglītībai, tostarp mākslas, mūzikas un sporta skolām, arī mazina radošumu izglītības procesā;

• radošas domāšanas veicināšanu ierobežo arī lielā mācību slodze;

• skolotāju darba stils daudzos gadījumos ir autoritatīvs, tādējādi neļaujot audzēkņiem izteikt alternatīvas idejas.

Latvijā

Turpinām šķetināt sarežģītos jautājumus saistībā ar no trešajām valstīm ievesto un mūsu lielveikalos nopērkamo visu olu kvalitāti. Skaidrojam, ko nozīmē uz olu iepakojumiem lasāmie marķējumi un ko vērts likt pircējiem aiz auss, izvēloties tās vai citas olu ražotājvalsts produkciju. Uz sarunu aicinājām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektoru Māri Balodi un Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Gaigalu.

Svarīgākais