Apšauba eksāmenu rezultātu objektivitāti profesionālajās skolās

Darba devēji, kuri piedalās kvalifikācijas eksāmenu norisē, no profesionālajām skolām saņem gana tiešus norādījumus par vēlamajām atzīmēm – uz šo neizskausto tendenci norāda vairāki uzņēmumu pārstāvji un eksperti. Tas savukārt rada bažas, vai skolas absolvents patiesi var saukties par profesionāli un nākamajā darbavietā demonstrēt kvalitatīvas prasmes un zināšanas apgūtajā specialitātē.

Skola jābeidz visiem

Piemēram, Auto asociācijas projektu vadītājs Pēteris Rubulis norāda, ka daudzām skolām ir svarīgs to prestiža, tēla jautājums, līdz ar to nereti darba devēji, kas ir eksaminācijas komisijas locekļi, no skolu puses tiek ietekmēti, motivēti paaugstināt vērtējumu skolēniem. Rezultātā audzēkņi saņem skaistas atzīmes, taču ne vienmēr pamatoti. Viņš arī stāsta, ka ir mācību iestādes, kas komisijas locekļus izvēlas no lokālā darba tirgus. «Tad visi visus pazīst un atkal var zust eksāmenu rezultātu objektivitāte,» secina P. Rubulis.

Šādu situāciju esamību atzīst arī Valsts izglītības satura centra (VISC) Profesionālās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītāja Ruta Ančupāne. Lai arī eksaminācijas komisijas tiek organizētas pēc vienotām prasībām, tomēr subjektivitātes moments pastāv. «Diemžēl arī es esmu dzirdējusi par gadījumiem, kad tiek iespaidota eksaminācijas komisiju, tai norādot, ka, piemēram, skola ir jābeidz visiem,» teic R. Ančupāne.

Formāli it kā likumā viss atrunāts

Līdzīgas domas kā P. Rubulis pauž arī tūrisma aģentūras Relakstūre mācību centra direktore Ināra Suharevska, retoriski jautājot: «Cik gan kvalitatīvs var būt eksāmenu vērtējums, ja skola pati izvēlas ekspertus?» Viņasprāt, vajadzētu radīt institūciju, kas apņemas veidot vienotu ekspertu katalogu (tāds pamazām top), un institūcija tad arī noteiktu, uz kuru skolu kurš eksperts dodas. «Tas būtu labs risinājums. Tad darba tirgus saņemtu kvalitatīvus speciālistus,» uzskata I. Suharevska.

Arī P. Rublis iesaka, ka par komisijas locekļiem vajadzētu strādāt algotām darba devēju grupām, kas brauc uz visām skolām un pieņem eksāmenus.

Uz akūtu nepieciešamību izveidot eksaminācijas institūciju vai institūcijas (iestāžu daudzums vēl būtu diskutējams jautājums) norāda arī R. Ančupāne. «Institūciju veidotu izglītota eksaminācijas komisija, kas pieņemtu vienā nozarē visus kvalifikācijas eksāmenus. Profesionālās kvalifikācijas prasībām ir jābūt vienādām, šis vārds «vienāds» formāli arī tagad tiek īstenots, bet subjektivitāte tomēr pastāv, tāpēc vajadzība pēc minētās institūcijas ir ļoti liela,» uzsver R. Ančupāne. Normatīvais regulējums arī nosaka, ka eksaminācijas komisijas sastāvā iekļautā persona nevar būt eksaminējamā pedagogs, tēvs, māte, vectēvs, vecāmāte, aizbildnis, brālis, māsa vai laulātais, bet tikai un vienīgi nozares pārstāvji, taču tas, cik godprātīgi katra skola to ievēro, paliek neatbildēts jautājums.

Grūtāks eksāmens – patiesāka aina

Sava pieredzes buķete kvalifikācijas eksāmena norisē uzkrāta arī AS Valmieras stikla šķiedra, kas ir iesaistījusies duālās izglītības ieviešanā, kas nozīmē, ka vairāk nekā pusi no mācību programmas satura profesionālo skolu audzēkņi apgūst uzņēmumos. Valmieras stikla šķiedra savā pulkā uzņēmusi Valmieras tehnikuma audzēkņus, lai viņus izskolotu partekstiliju ražošanas un izgatavošanas speciālistiem. Uzņēmums duālo izglītību sāka ieviest no nulles, sākot no pavisam jaunas izglītības programmas izveides. Arī kvalifikācijas eksāmena saturu viņi radīja paši. «Eksāmenu, ko uzņēmums izveidoja, paši darbinieki vērtēja kā ļoti grūtu. Tomēr to visi apmācāmie nokārtoja. Rezultāti bija ļoti dažādi, bet tie darba devējam ļāva ieraudzīt reālo ainu, patiesās skolēna zināšanas,» stāsta uzņēmuma pārstāve Ilze Andersone, kas atzīst, ka ar skepsi vēro tos izlaidumus, kur visi absolventi tiek cildināti par teicamām un izcilām atzīmēm. «Iestājas neticamības moments, vai patiešām pilnīgi visi ir tik izcili spējuši skolu beigt,» norāda I. Andersone, piebilstot, ka uzņēmuma sarežģītais eksāmens nav nobiedējis nākamos mācīties gribētājus un jaunajā iesaukumā uz 20 vietām veidojies konkurss.

Subjektivitātes moments būs vienmēr

Arī pašas mācību iestādes norāda, ka dažreiz, pārskatot VISC mājaslapā pieejamo statistiku par katra gada eksaminācijas vērtējumiem, raisās pārdomas, cik katrai eksaminācijas komisijai ir stingra vērtējuma skala, vai profesionālās kvalifikācijas prasības patiešām ir vienādas, ja, piemēram, skolā X visiem kādas kvalifikācijas ieguvējiem ir atzīme – 9, bet skolā Y tās pašas kvalifikācijas ieguvējiem maksimālā atzīme – 8 un šādu vērtējumu spējuši iegūt tik daži. Skolu pārstāvji gan uzskata, ka subjektivitātes moments vienmēr pastāvēs, jo vērtētāji ir tikai cilvēki. Vienlaikus viņi mudina darba devējus būt aktīvākiem ne tikai audzēkņu vērtēšanā, bet vairāk iesaistīties izglītības programmas satura izveidē, lai būtu skaidri zināms, ko mācīt un kādas prasmes, kompetences darba devēji vēlēsies ieraudzīt un pārbaudīt kvalifikācijas eksāmenā.