NE DARBS, NE IZGLĪTĪBA: 50 tūkstoši jauniešu bez nākotnes?

Pēc 9. klases mācības neturpina aptuveni 2000 jaunieši, pēc vidusskolas – ap 6000 gados jauni cilvēki, informē Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās. Savukārt bez kārtīgas izglītības arī laba darba atrašanas iespējas ir ierobežotas. Tāpēc statistika par 15 līdz 29 gadus vecu jauniešu ikdienas soli ir drūma – vairāk nekā 50 tūkstoši nedz strādā, nedz izglītojas. Ja šīs personas dzīvotu vienkopus, tās veidotu piekto lielāko pilsētu Latvijā.

Arī aina visā Eiropas Savienībā (ES) ir skaudra: kopskaitā šādu jauniešu ir 7,5 miljoni. Lai palīdzētu jauniešiem atgriezties izglītības iestādē vai iekļauties darba tirgū, tādējādi mazinot jauniešu bezdarbu un uzlabojot viņu konkurētspēju darba tirgū, jau kopš pērnā gada ar Eiropas Komisijas atbalstu tiek īstenota programma Jauniešu garantija, kas piedāvā dažādus atbalsta pasākumus.

Uzsāk informatīvo kampaņu

Taču, kā liecina Eirobarometra pētījumi, šī iniciatīva nav sasniegusi vēlamās auditorijas ausis – 79% uzrunāto jauniešu ES neko par šādu programmu nav dzirdējuši, bet Latvijā – 71%, norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka. Tieši tādēļ šogad četrām valstīm, tostarp arī Latvijai, ir iedalīta papildu nauda, lai tās ar vēl lielāku vērienu varētu uzsākt informatīvo kampaņu, tādējādi palielinātu iespējas, ka vēstījumu patiešām sadzirdēs vēlamā auditorija.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar programmu, drīzumā dažādās Latvijas pilsētās notiks interaktīvi pasākumi: 17. aprīlī Liepājā, 24. aprīlī Jelgavā un 30. aprīlī Valmierā. Informatīvās kampaņas laikā pie jauniešiem dosies arī sabiedrībā zināmi cilvēki, kuri jauniešus iedvesmo – TV raidījumu vadītājs Mārtiņš Kozlovskis, Ghetto Games vadītājs Raimonds Elbakjans, dziedātāja Liene Šomase un diriģents un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sabiedrisko attiecību nodaļas speciālists Ints Teterovskis.

Izvēles iespējas

Programmas Jauniešu garantija īstenošanai Latvijai līdz 2020. gadam būs pieejami 66,7 miljoni eiro. Tās laikā ikviens jaunietis vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kurš nestrādā, nemācās un neapgūst arodu,var izmantot kādu no atbalsta iespējām, proti, 4 mēnešu laikā pēc iesaistes programmā jaunietim tiek piedāvāts darba, mācekļa prakses, stažēšanās vai izglītošanās iespēja, tajā skaitā izglītības programmas, kuras pabeidzot tiek iegūta profesionālā kvalifikācija.

Jauniešu garantijas programmu Latvijā īsteno trīs aģentūras: Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) gādā par iespējām jauniešiem apgūt arodu, īstenojot vienu un pusotru gadu ilgas profesionālās izglītības programmas. Izglītošanas iespējas gana plašas – durvis jauniešiem ir atvērušas ap 40 profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā, piedāvājot mācības kādā no aptuveni 110 profesionālās izglītības programmām. Audzēkņi saņem arī stipendijas (70 līdz 115 eiro mēnesī). Pērn skolas solā atgriezās aptuveni 2500 personas.

10 000 jau palīdzēts

Bet NVA galvenās rūpes ir karjeras konsultāciju, profesionālās pilnveides programmu, darba iespēju nodrošināšana (darbs tiek nodrošināts viena gada garumā pirmās darba pieredzes gūšanai, darba samaksa – lielākoties minimālā jeb 360 eiro, tiek piedāvāts arī brīvprātīgais darbs līdz sešiem mēnešiem), kā arī atbalsta sniegšana tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri savus spēkus vēlas izmēģināt uzņēmējdarbībā. NVA direktore Inese Kalvāne stāsta, ka pērn, piemēram, karjeras konsultācijas ir saņēmuši 27 000 jauniešu, 8000 piedalījušies konkurētspējas pasākumos, kuros gūts ieskats darba meklēšanas procesā, radīta izpratne, kā uzrakstīt uzmanību piesaistošu CV, kā uzvesties darba intervijās, saņemta informācija par darba ņēmēja tiesībām un pienākumiem. Savukārt Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) sadarbībā ar pašvaldībām cenšas uzrunāt neaktīvākos jauniešus, piedāvājot regulāru padomdevēju atbalstu, dalību pasākumos.

Pērn iesaiste kādā no minētajiem pasākumiem 10 000 jauno cilvēku vainagojusies ar pastāvīga darba iegūšanu.

Plašāka informācija par programmu meklējama: www.jauniesugarantija.lv