Jaunajam pedagogu darba samaksas modelim būtu jānodrošina godīgs un konkurētspējīgs atalgojums visiem nozarē strādājošiem. Tomēr ar vislielākajām bažām uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidoto dokumentu raugās pirmsskolas pedagogi, jo nesaredz tajā uzlabojumus savai materiālajai situācijai.
IZM, izstrādājot jauno modeli, bērnudārzniekus apgājusi, un tas redzams naudas sadalē, uzskata pirmsskolu pedagogi. Algas, kas sadalītas trijās grupās, neliecina par kāpumu – it īpaši, ņemot vērā, ka piedāvātās summas ir pirms nodokļu nomaksas. Viszemākais slieksnis paredz 600 eiro, un, noņemot nodokļa daļu, maciņā paliek gandrīz minimālā alga, norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Arī augstākajās grupās naudas nav vairāk: 680 līdz 760 eiro.
LIZDA tomēr pastāvot uz to, ka šīm summām jāsākas no 700 eiro (kā zemākā samaksa) līdz 800 eiro. Esot iesniegts arī grafiks, kādu pedagogi vēlētos redzēt savu algu kāpumu turpmākajos gados. Taču šobrīd no IZM nav nekādas atbildes, kas liek domāt, ka šīs prasības nesadzirdēs. Ir tikai informācija, ka jaunajās politikas iniciatīvās ir ielikti iekšā skaitļi vairāku miljonu apmērā, kas paredz kāpumu, tomēr diez vai tie ieraudzīs dienasgaismu, spriež I. Vanaga, piebilstot, ka nākamnedēļ, kad Ministru kabineta komitejas sēdē plānots skatīt jaunā algu modeļa projektu, LIZDA no savas pozīcijas neatkāpsies. Citādi rodoties iespaids, ka IZM pirmsskolas pedagogus grib tāpat vien atstāt uz pašvaldību pleciem, kuras pēc savām iespējām piemaksā vai nepiemaksā papildu naudas algām.
Valmieras pusē un Kocēnu novadā strādājošie pedagogi šādas piemaksas saņemot, teic Valmieras starpnovadu arodbiedrības vadītāja Zinta Irbe. Situāciju viņa nodēvē par bezcerīgu, jo, šķiet, IZM visā neiedziļinās. Viņai šķiet netaisnīgi, ka pirmsskolas pedagogi, no kuriem daudzi ir beiguši maģistra programmas un izglītības iegūšanai tērējuši tikpat ilgus gadus kā vispārizglītojošo skolu skolotāji, tiek novērtēti krietni zemāk. Daudzi arī, kad tika pieprasīts iegūt augstāko izglītību, un arī tie, kam tā jau bija, bet bija jāpārkvalificējas, piemēram, no sākumskolotāja uz pirmsskolas pedagogu, ņēmuši kredītus, kuri taču jāatmaksā. Taču pretī neko vairāk par grašiem nav saņēmuši. Visu laiku tikai dzirdot pamudinājumus, ka vēl jāizglītojas, jāiegūst kvalifikācijas pakāpe (daudzi to arī ieguvuši), jāstrādā pa jaunam. Arodbiedrības pārstāve atzīst, ka pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogiem ir savi atšķirīgi uzdevumi, bet tas nenozīmē, ka vieniem tie būtu mazāk atbildīgi un svarīgi. Viņu tomēr izbrīnot: kā tas varot būt, ka bērni, sākot no pusotra gada līdz pieciem, it kā pazūd no valsts redzesloka? Z. Irbe ieteiktu ministrijas ierēdņiem sarīkot līdzīgu pasākumu, kā tas esot novados – Skolas diena deputātiem, vai arī liktu viņiem pusgadu pastrādāt skolā vai bērnudārzā, lai tad saprastu pedagogu ikdienu un pienākumu nastu.