Skolas pārtop par kopienu centru un šūšanas cehu

Viļakas novada Mežvidu skolā jau šogad durvis vērs šūšanas uzņēmums © F64

Pērn slēgtas vai reorganizētas 19 izglītības iestādes. Ne visām pašvaldībām līdz šim ir izdevies atrast izmantojumu vairs neizmantotajām skolu telpām, bet dažām tomēr ir rasts kāds risinājums: iekārtots kultūras centrs, uzņēmums vai viesu nams.

Viļakas novadā pagājušajā gadā durvis aizvēra Kupravas un Mežvidu pamatskolas. Par Mežvidiem plāni ir, bet Kupravā aina nav pārāk optimistiska, atzīst Viļakas novada pašvaldības vadītājs Sergejs Maksimovs. Patlaban neesot ideju, kā milzīgo padomju laikā celto ēku (paredzēta ap 600 bērniem) varētu likt lietā. Vienīgi sporta zāli šad un tad izmantojot vietējie aktīvisti. Vispār jau Kuprava kopš uzņēmuma Lateast projekta vecajā kūdras fabrikā (tās izsole beigusies bez rezultātiem), kas ar lielu blīkšķi izgāzās, tagad daudzu investoru acīs esot ar nelāgu pieskaņu, tāpēc grūti ieinteresēt par līdzekļu ieguldīšanu šajā vietā, arī tukšajā skolas ēkā. Savulaik gan runāts par iespēju tur izveidot bēgļu centru, taču – īpašas piekrišanas šādam plānam vietējo acīs neesot, un arī viņš pats uz to skatoties atturīgi, jo jau tā depresīvajai videi pozitīvu pienesumu tas diez vai piešķirs. Savukārt Mežvidu skolā, kas būvēta pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, augustā tiks atvērts šūšanas uzņēmums. Jau esot atlasīti aptuveni 50 darbinieku, un patlaban tiek remontētas un pielāgotas telpas ceha vajadzībām, ieguldot tur arī pašvaldības līdzekļus un arī no Latgales reģiona attīstībai paredzētās programmas. Protams, visu ēku uzņēmums neaizpildīs, tomēr prieks, ka māja būs apdzīvota un izmantota lietderīgi un jēgpilni, teic S. Maksimovs.

Riebiņu novada Silajāņu pamatskolas nams gan vēl gaida savu stundu. «Grūti tam atrast kādu izmanojumu. Māja ir labi uzturēta, izremontēta, pieskatīta, atrodas ciemata centrā, bet līdz šim neviens nopietns nomnieks tai nav atradies. Arī pašvaldības vajadzībām to it kā nevajag,» noplāta rokas Riebiņu novada pārstāvis Rolands Naglis.

Cerīgi šobrīd nav arī Krimuldas novada bijušajā Turaidas pamatskolā. Ēka, kas tiekot pieskatīta un arī ziemā apkurināta, ir liela, teritorija arī nav maza, un, lai to pārbūvētu, piemēram, par sociālo namu, vajag ievērojamus līdzekļus, kuru pašvaldībai nav. Šovasar ēkā izmitināti nometņu dalībnieki. Interese par šo objektu bijusi arī no uzņēmēju puses, tomēr idejas tā arī palikušas nerealizētas, norāda Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Juris Salmiņš.

Krietni labāk gājis Alojas novada Puikules pamatskolai, kas atradās lielā un skaistā muižas ēkā. Tajā viena daļa joprojām atvēlēta pirmsskolas bērnu grupai, bet šogad atvērts arī kopienas centrs Puikules muiža, kurā vietējie ļaudis var pavadīt brīvo laiku, mācoties jaunas iemaņas radošajos pulciņos. Esot sadarbība arī ar citām organizācijām un arī citas idejas, kā atdzīvināt bijušo skolas namu, pastāstīja Alojas novada izglītības darba vadītāja Dace Lāce.

Vispriecīgākie par Tērvetes pamatskolas, kur zinības savulaik apguva latviešu rakstniece Anna Brigadere, nama tagadni un nākotni ir Tērvetes novads. «Skolas namā viss ir kārtībā. Trīs telpas jaunais īpašnieks, kurš te ir iecerējis izveidot viesu namu un nopietni darbojoties, lai šo ieceri īstenotu, ir atvēlējis novadpētniecības krātuvei, ko vada bijusī skolas direktore Māra Erdmane. Viņa ir pastāvīgi sastopama šeit un var izstāstīt visiem interesentiem par skolas vēsturi (vienā istabā būs ekspozīcija tieši par šo tematu) un arī novadu,» atklāja Tērvetes novada izglītības darba vadītāja Inita Roze, piebilstot, ka patlaban muzejs esot jau daļēji iekārtots.



Latvijā

Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” (RB) būves parlamentārās izmeklēšanas komisijas sarunas ar projektu pamatot nolīgtās firmas “Boston Consulting Group” (BCG) pārstāvjiem skaidri parādīja šī projekta bezjēdzību, ko komisijas dalībnieki pieņēma zināšanai bez nekādām pazīmēm, ka viņi šo secinājumu darīs zināmu viņu partijām un sabiedrībai savā vārdā.

Svarīgākais