Šobrīd vēl nav zināms, vai nākamā gada valsts budžetā atradīsies finansējums jaunajam pedagogu algu modelim un vai tas tiks iekļauts prioritāšu sarakstā. Toties ir arī pozitīva vēsts – jaunajā mācību gadā valsts līdzfinansējums sporta skolu treneru darba samaksai nodrošināts pilnībā.
Jaunais pedagogu algu modelis jau izskatīts Ministru kabineta komitejā, un pašlaik, gatavojot nākamā gada budžeta projektu, ir būtiski tikt skaidrībā, kam dot priekšroku, par jaunumiem izglītības nozarē teica izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Tas, vai pedagogu darba samaksa būs viena no valsts prioritātēm, būs zināms tuvākajā laikā – katrā ziņā izšķiršanās par to, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, nebūs viegla. Šobrīd ministrijas jau esot definējušas nākamā gada neatliekamos pasākumus – vairāk nekā 250 miljonus eiro, kas gan nav vēl visas nozaru vadītāju vēlmes. Ir skaidrs, ka bez papildu finansējuma algu reformu īstenot nevar, jo «tas nozīmētu dramatisku naudas pārdali sistēmā», kuras rezultātā daudziem skolotājiem algas samazinātos. Daļa gan būtu arī ieguvēji, tomēr jau modeļa izstrādes sākumā noteikts, ka sistēmas sakārtošana nedrīkst notikt ar milzīgu līdzekļu pārbīdi. Aprēķini rāda, ka nākamā mācību gada četriem mēnešiem būšot vajadzīgi desmit miljoni eiro. Katrā ziņā tas, ka izglītība kādā no pēdējām valdības sēdēm minēta kā prioritāte, liek domāt, ka naudas tomēr nebūs mazāk. «Neesmu saņēmusi skaidru signālu, ka naudas nebūs,» teica ministre, piebilstot, ka šogad algu projektu nevarēja īstenot, jo pašvaldības, pieņemot šā gada budžetu, nebija rēķinājušās ar izmaiņām pedagogu darba samaksā, kā arī to kavēja ieviest galvenais šķērslis – naudas trūkums valsts maciņā.
Jautāta par pedagogu nodrošinājumu, M. Seile teica, ka pēdējie dati liecina: valstī trūkst aptuveni 300 skolotāju – puse no tiem pirmsskolā, bet pārējie – lielākoties eksakto zinātņu un svešvalodu pasniedzēji.
Vēl šogad ne, bet no 2016. gada 1. septembra tiek plānots ieviest jaunu kārtību attiecībā uz 10. klases atvēršanu – valsts mērķdotācija tiks vien tad, ja klasē nebūs mazāk par 12 skolēniem lauku vidusskolā, pilsētās – 18, bet republikas nozīmes pilsētās – 22.
Pirmās pārmaiņas skars arī dabaszinātņu jomu: šogad realizēs centralizētā eksāmena (CE) fizikā, ķīmijā vai dabaszinībās pilotprojektu. Plānots, ka apmēram 50 izglītības iestāžu 800 skolēnus iesaistīs zināšanu pārbaudē dabaszinību eksāmenā, 60 izglītības iestāžu 1200 skolēnus – fizikas pārbaudījumā un 60 izglītības iestāžu 1200 skolēnus – ķīmijas. Visu pilotprojekta norisi paredzēts nodrošināt vienlaikus 2016. gada 13. aprīlī, skaidroja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks, norādot, ka tas nebūs atvieglots variants un arī netiks ieskaitīts obligāto CE skaitā. Tāpat VISC iecerējis organizēt diagnosticējošos darbus matemātikā 8. klasei, dabaszinātnēs 9. klasei, fizikā un ķīmijā10. un 11. klasei. 10. klases pārbaudes darbi notiks septembrī, pārējiem – 2016. gada februārī un martā.
Attiecībā uz tikumības normu ieviešanu skolās – darbs sāksies šā gada septembrī, kad izveidos darba grupu, ko vadīs VISC. Šobrīd gan vēl nav zināms, kas tajā darbosies, Neatkarīgajai skaidroja G. Catlaks. Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča, kura arī plānojusi iesaistīties šajā grupā, piebilda, ka nav jau tā, ka šis jautājums nekā netiek regulēts: jau tagad likums nosaka, ka izglītības iestādes direktors ir atbildīgs par to, kādus materiālus izmanto skolā un vai tie nav pretrunā ar valsts noteiktajiem standartiem.