Vairākās pašvaldībās jau ir zināms, kuras no skolām tiks nākamgad reorganizētas vai slēgtas, tomēr daudzviet šādi lēmumi tiks pieņemti tikai janvārī, jo patlaban vēl notiekot diskusijas ar vecākiem. Vislielākās pārmaiņas varētu skart vidusskolas, jo daudzviet, it īpaši laukos, 10.–12. klases grūti nodrošināt ar valdības noteikto audzēkņu minimālo skaitu.
Bauskas novads ir viens no tiem, kas ir pamatīgi atvēzējies: ar 2015. gada 1. septembri reorganizācija plānota Īslīces un Uzvaras vidusskolās. Tās vietvara vēlas pārveidot par pamatskolām. Pamatojums: mazais skolēnu skaits, abās mācību iestādēs 10.–12. klasē ir 32 skolēni. Tā kā Gailīšu un Īslīces pagasti ir aptuveni 10 kilometru attālumā no Bauskas, kur ir divas vidusskolas, pašvaldībai nebūtu problēmas vidusskolēnus izvadāt līdz novada centram. Bauskas novada domes pārstāve Zane Gorškova gan norādīja, ka šobrīd ļoti aktivizējušies Īslīces pagasta ļaudis, kas ir neapmierināti ar šādu vietvaras ieceri, tāpēc punkts vēl nav pielikts. Taču tās nav vienīgās pārmaiņas – lēmums ir pieņemts par Mežotnes internātvidusskolas slēgšanu. Tajā kopumā ir tikai 39 skolēni (17 skolotāji un 9 tehniskie darbinieki), un pašvaldības makam tā ir pārāk liela nasta. Tāpat no pamatskolas par sākumskolu pārtaps Jaunsaules skola, kurā jau šobrīd ir vairākas apvienotās klases.
Arī citos novados akcents tiek likts uz vidusskolu reorganizāciju. Tā Madonas novadā jau iepriekšējā mācību gadā tika iesākts process, lai samazinātu pilsētas vidusskolu tīklu. Patlaban tur ir divas vidusskolas, vakara un maiņu vidusskola un Valsts ģimnāzija. Madonas novada dome ir paredzējusi apvienot Madonas 1. un 2. vidusskolu, izveidojot līdz 2017. gada 1. septembrim Madonas pilsētas vidusskolu. Novada izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne teica, ka pašvaldība no šā plāna nav atteikusies, lai gan atzina, ka tāds nodoms izraisījis plašas diskusijas. Nākamo mācību gadu ar mainītu statusu sagaidīšot Mārcienas pamatskola – tā pārtaps par sākumskolu. Arī Ļaudonas vidusskola esot «domes redzeslokā». Ja netiks nodrošināts vajadzīgais skolēnu skaits vidusskolas klasēs, tā varētu kļūt par pamatskolu.
Ģimnāziju apvienot ar pamatskolu nolēmuši Valkā, pārveidojot par Valkas pilsētas vidusskolu. Tā varētu nākamgad būt vienīgā optimizācija, lai gan novadā ir vairākas pamatskolas, kur ir mazs skolēnu skaits, – vismaz tuvākajā laikā tās netiks slēgtas. Apes novadā galvassāpes sagādā abas vidusskolas – Apē un Gaujienā, kurās 10.–12. klasēs ir mazāk nekā 30 skolēnu. Šobrīd gan vēl grūti pateikt, kāds būs iznākums, tāpat tiekot vērtēts, kas notiks ar abām vismazākajām novada mācību iestādēm – Vidagas Sikšņu un Trapenes pamatskolām. Iespējams, ka tās turpmāk būs sākumskolas, sacīja Apes novada izglītības darba vadītāja Gunta Ļuļe. Kaimiņos – Alūksnes novadā – vēl nebija gatavi nosaukt nevienu mācību iestādi, kuru varētu skart apcirpšana. Visticamāk, ka varētu tikt slēgta Mārkalnes pamatskola, par kuru lēmums pieņemts jau pērn. Tāpat esot jādomā, ko darīt ar vairākās citām mazajām lauku skolām, pie tā šobrīd strādājot darba grupa. Arī Daugavpils novadā tāda ir izveidota, un šobrīd visvairāk tiekot debatēts par iespējamo Tabores un Birznieku pamatskolu apvienošanu, skaidroja izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša.
No aptaujātajām pašvaldībām tikai Tukuma novads nav iecerējis neko reorganizēt. Melnais darbs izdarīts jau pirms dažiem gadiem, tagad skolu tīkls ir stabils un bērnu skaits pietiekams, lai esošās izglītības iestādes saglabātu.