Bulduru dārzkopības vidusskolas statusa maiņa, pārveidojot to no valsts SIA uz tiešās valsts pārvaldes iestādi, ir sasteigta. Tā var beigties ar skolai piederošā nekustamā īpašuma zibenīgu izpārdošanu tās šābrīža nomniekiem, uzskata Bulduru dārzkopības skolas biedrība.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija ir pārliecināta, ka «viss virzās uz bezdibeni», tāpēc ir jārīkojas.
Vāja vadība
Pēdējos 15 gadus skolas pārvaldība un vadība ir bijusi ļoti vāja, iespējams, pat ļaunprātīga. Arī patlaban tā nav uzlabojusies, jo skola jau gadu ir bez direktora. Ir viens valdes loceklis – IZM ieceltā pārstāve Ina Vārna, kas koncentrējas tikai uz finansiālo situāciju un katlumājas projektu un skolā ir tikai vienu dienu, jo pārējās strādā ministrijā. Savukārt direktora vietas izpildītāja ir reizē arī mācību pārzine un pedagoģe. Līdz ar to mācību iestāde praktiski ir bez kapteiņa, un skolotāju kolektīvs visa tā rezultātā ir «klaji demotivēts», – tā situāciju skolā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē ieskicēja Ansis Birznieks, Bulduru dārzkopības skolas biedrības vadītājs. Pirms trim mēnešiem izveidotās nozares pārstāvju organizācijas vadībā izstrādāta mācību iestādes stratēģija, kas iesniegta IZM jau augusta beigās, taču tā arī tur iestrēgusi. Tikai pēc diviem mēnešiem ministrija sasaukusi sēdi, kur šim jautājumam veltījusi vienu stundu. «Sadarbība ar nozari un skolu IZM ir nekonstruktīva, dialogs neveidojas. Dezinformācija, manipulācijas un brīžiem pat demagoģija. Uz mūsu vēstulēm ar konkrētiem jautājumiem lielākoties atnāk atpakaļ tikai vārdu savārstījums,» sašutumu neslēpa A. Birznieks.
Jāsaglabā statuss
Biedrības vadītājs, lai gan atzina, ka ieilgušās tiesvedības ir novājinājušas skolu, finanšu situāciju nosauca par stabilu. Skola strādājot, maksājot rēķinus. Tiesa, ir parāds Valsts kasei – 216 000 eiro. Nenoliedzami, viena no lielākajām problēmām ir izglītojamo skaita sarukums par 50%. Patlaban skolā mācās 220 audzēkņi, no kuriem tikai puse apgūst dārzkopības programmu. Iemesls šim kritumam nav tikai demogrāfijas situācijā vai programmu neinteresantumā, to radījusi arī kopējā valsts politika, kas profesionālo izglītību kā prioritāti izvirza tikai uz papīra. Lai to mainītu, vajadzīgas kardinālas pārmaiņas un uzlabojumi. Nepieciešams atdzimšanas plāns, nevis tikai fasādes krāsošana! Lai to izdarītu, vajag sakārtot skolas infrastruktūru (arī dienesta viesnīcas), modernizēt mācību programmas. Galu galā – pozitīvu vēsti, ka skola ir vajadzīga.
Gan A. Birznieks, gan citi biedrības pārstāvji uzskata, ka skolai jāsaglabā līdzšinējais statuss (patlaban statusa maiņas projekts nonācis valsts sekretāru sanāksmē) un jāļauj tai pelnīt ar saviem īpašumiem. IZM šobrīd neļaujot slēgt nomas līgumus ne par 3000 kvadrātmetru lielā korpusa izmantošanu (to savulaik īrēja Starptautiskā skola), ne arī 50 hektāru lielā zemes gabala iznomāšanu z/s Ezerkauliņi. Latvijas dārznieka valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš prognozēja, ka statusa maiņas gadījumā skolai piederošie, iznomātie zemes īpašumi zibenīgi tiks pārdoti to nomniekiem, kas jau pirms desmit gadiem pieteikušies uz to privatizāciju.
Alternatīvi risinājumi
Daudz drūmākās krāsās šābrīza ainu iekrāso IZM. Pēdējos piecos gados skolā ieguldīti vairāk nekā 3 miljoni eiro Eiropas Savienības fondu naudas. No valsts budžeta tikai daļa aizgājusi kā mērķdotācija, pārējais izmantots maksājumiem un remontiem. No nomas ieguvumu maz, piemēram, par 50 hektāru zemes gabalu, ko lieto Saliena Golf course, gadā tiek iekasēti vien 11,8 tūkstoši. (Un šī pati nauda ar grūtībām tiek izkarota, piebilda J. Bērziņš.) Tā kā skola nav profesionālās izglītības kompetences centrs, tad tai arī nav iespējas piesaistīt ES fondu finansējumu, teica IZM parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns. Kā alternatīvu risinājumu IZM saredzot skolas pārvēršanu par kādas citas profesionāli tehniskās skolas filiāli vai Latvijas Universitātes vai Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrvienību. Augstskolas izteikušas gatavību izstrādāt stratēģisku redzējumu attiecībā uz attīstību un arī nekustamajiem īpašumiem, kuri būtu atstājami skolai, bet kuri – atdodami Valsts nekustamajiem īpašumiem.
Savukārt IZM valsts sekretāres vietnieks Elmārs Martinsons uzskata, ka «viss iet uz bezdibeni» un, lai skolu noturētu virs ūdens, nākas ļoti cīnīties. Tā esot viena no dārgākajām skolām valstī, un tur, kur vajadzētu mācīties 1000 audzēkņiem, ir tikai 100 dārzkopības studenti. Tāpēc noteikti jārīkojas, un viens no risinājumiem ir statusa maiņa.