Daudzi augstskolu studenti, kas nolēmuši mācīties par maksu, atduras pie šķēršļiem valsts garantētā kredīta saņemšanai. Viens no tiem ir pieprasītais galvotājs, kuru atrast nav viegli, tāpat arī aizdevuma summa nereti ir mazāka nekā studiju vietas maksa, un tā ienāk studenta kontā ar nokavēšanos, kad jau pirmajai iemaksai jābūt samaksātai.
Latvijas Studentu apvienība (LSA) uzskata: kamēr Latvijā augstāko izglītību pilnībā nefinansē no valsts līdzekļiem, tai jābūt pieejamai bez ierobežojumiem, īpaši jau mazturīgajiem, kas nav ieguvuši budžeta studiju vietu vai kam vajadzīgi papildu līdzekļi ikdienas dzīvošanai.
Viens no atbalsta mehānismiem ir studiju kredīti ar valsts galvojumu, taču LSA šajā sistēmā saskata vairākas nepilnības. Piemēram, ilgais laika posms no brīža, kad reflektants iesniedz aizņēmuma pieteikumu, līdz brīdim, kad pienāk atbilde, skaidro LSA prezidente Ilva Grigorjeva. Nav pieļaujama situācija, kurā studējošajam jāieskaita pirmā studiju maksa, bet aizdevums vēl nav piešķirts. Šobrīd vairākās studiju programmās valsts garantētā kredīta summa nesedz visu studiju maksu, un šis ir jautājums, kurš jārisina, palielinot aizņēmuma apjoma griestus. I. Grigorjeva gan atzīst, ka, par laimi, pašlaik šis jautājums beidzot ir sakustējies un iesaistītās puses – ministrijas, bankas un Studiju un zinātnes administrācija (SZA) – meklē risinājumus, kā pārvarēt sarežģījumus.
SZA vadītājs Andis Geižāns uzskata, ka noteikti ir iespējams saīsināt birokrātisko procesu, kurā tiek izskatīts pieteikums uz kredītu – tā, lai tas būtu studentam pieejams pirmās iemaksas noteiktajos termiņos, nevis pēc tam. Tāpat viņš esot par to, lai noņemtu aizdevuma griestus un atļautu aizņemties tik lielu summu, kāda noteikta studiju vietai. Attiecībā uz galvotāja pieprasīšanu SZA vadītājs domā, ka arī varētu rast kompromisu, un bankas jau izteikušas savu gatavību no šādas prasības atteikties, ja valsts uzņemsies lielāku atbildību. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Laura Treimane nav tik optimistiska – tas tomēr ir papildu garants un atbildība, lai kredītu ņemtu pārdomāti. Viņa norāda, ka ir iespējams arī lūgt pašvaldības, kurā studējošais deklarēts, galvojumu. Kopumā IZM esošo sistēmu vērtē kā optimālo, kas būtu tikai jāpilnveido.
A. Geižāns arī uzsver, ka valsts ir paredzējusi savus mehānismus, tāpēc nevar gluži vienkārši pārmest. Piemēram – ik gadu palielināta valsts garantētajam aizdevumam iezīmētā summa. Šogad tā esot 24 miljoni eiro. Tāpat ir arī prioritārās profesijas, arī 1. un 2. grupas invalīdi un bāreņi, kuriem aizdevumu pilnībā piecu gadu laikā dzēš (ik gadu ir jāiesniedz izziņa, kas apliecina, ka debitors strādā konkrētajā profesijā). Ne visi gan to saņem (pērn no 1500 iesniegumiem 500 saņēmuši apstiprinājumu). Turklāt neviens neliedzot aizņemties komercbankās. A. Geižāns pieļauj, ka labs risinājums būtu, ja ne tikai viena banka uzņemtos šo valsts galvoto aizdevumu apkalpošanu, kas radītu veselīgāku konkurenci.