KARJERAS STĀSTS IKT JOMĀ: Vairāk nekā tikai darbs

Dzīvesveids, aicinājums, aizraušanās – šādi būtu precīzāk raksturot Romāna Taranova rosīšanos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Viņam tas noteikti nav tikai darbs. Viņš IKT nozari par savu ceļu izvēlējās jau 6. klasē, taču pa īstam iedegās studiju 1. kursā.

Viņš ir pārliecināts, ka IKT jomai ir milzu attīstības potenciāls, un jau tagad darba tirgū parādās vajadzība pēc pavisam jaunām, Latvijā maz zināmām profesijām, piemēram, data scientist (datu zinātniekiem).

Pavērsiens 1. kursā

Par datorzinātni Romāns ieinteresējās pamatskolā – lai gan tobrīd datori vēl nebija ierasta lieta katrā mājā, arī skolā šī tematika nebija ļoti aktuāla, taču viņam šķita, ka šai sfērai ir nākotne un tas ir tikai laika jautājums, kad nozare Latvijā piedzīvos strauju izaugsmes vilni. «Uzzināju par bezvadu tehnoloģiju eksistenci un vecākiem laikā, kad mācījos vēl 6. klasē, pateicu, ka ar šīm ierīcēm būs saistīts mans darbs,» atceras Romāns. Priekšnojautas bija pareizas. Romāns gan atzīst, ka skolas vide bija vairāk demotivējoša izvēlēties savu karjeru saistīt ar IKT jomu. «Augstskolā praktiski visi kursabiedri vidusskolā bija apguvuši augstāko matemātiku vai programmēšanas pamatus, manā skolā pasniedza ko citu, lai gan mācījos klasē ar padziļinātu matemātikas ievirzi. Tāpēc studiju sākums man nebija viegls,» atceras Romāns. Viņš studijas uzsāka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Daugavpils filiālē, apgūstot automātiku un datortehniku. «Varu droši apgalvot, ka filiālē strādā ļoti labi pasniedzēji – atsaucīgi, ieinteresēti. Godīgi sakot, tieši viņi manī viesa ticību saviem spēkiem, jo nedz skolā, nedz 1. kursā nebiju teicamnieks. Taču pasniedzēji iedrošināja, atbalstīja, un es ļoti mainījos un jau 2. kursā biju starp labākajiem studentiem.»

Līdz doktora grādam

1. kursā Romāns ne tikai noticēja sava varēšanai un spējām, bet arī IKT jomu ieraudzīja pavisam citā gaismā, kas piešķīla vēl lielāku dzirksteli viņa ieinteresētībai par šo nozari.

«1. kursa izskaņā apmeklēju starptautisku zinātnisku konferenci, kur uzstājās pasniedzēji, studenti. Pēc redzētā un dzirdētā es patiesi iedegos, sapratu, ko patiešām dzīvē vēlos darīt. Pie manis pienāca pasniedzēja un prasīja, vai nākamgad es arī vēlos piedalīties. Es sniedzu apstiprinošu atbildi.» Un pēc gada Romāns patiesi jau konferencē uzstājās ar savu prezentāciju. Trešajā studiju gadā viņš pārcēlās uz Rīgu, turpinot izglītoties RTU. Bakalaura grādam sekoja arī maģistra un doktora grāds.

Bet darba tirgū Romāns sevi pieteica, studējot pēdējā kursā bakalaura programmā. Par viņa darbavietu kļuva IT uzņēmums, kas fokusējās uz bezvadu aparatūras izstrādi.

«Sākotnēji darba pienākumi bija interesanti, aizrāva, taču vēlāk man piedāvāja veikt darbus, kas nesaistīja manu uzmanību un principā arī mani kā speciālistu neattīstīja. Taču es darbu turpināju, līdz saņēmu piedāvājumu no savas tagadējās darbavietas – Accenture. Sākot strādāt šajā uzņēmumā, es pirmo reizi apjautu, cik tomēr maz zinu par IKT jomu. Te darbs noritēja un norit pavisam citos mērogos, ļaujot nemitīgi pašam augt profesionālā gultnē, turklāt kā jebkuram jaunam cilvēkam man bija svarīgas izaugsmes iespējas. Arī šo aspektu Accenture nodrošina: līdzko cilvēks ir sasniedzis noteiktu līmeni, viņam tiek dota iespēja kāpt augstāk,» skaidro Romāns.

Big Data iespējas

Un arī viņš soli pa solītim bruģēja savu ceļu uz arvien atbildīgākiem amatiem un šobrīd pilda Big Data nodaļas vadītāja pienākumus. Romāns skaidro, ka apzīmējums Big Data ietver trīs galvenos blokus – liels datu ātrums, apjoms un daudzveidība, un šādas specifiskas Big Data sistēmas Accenture izstrādā saviem klientiem, kas galvenokārt ir bankas, telekomunikāciju uzņēmumi no Ziemeļvalstīm, Lielbritānijas, arī Amerikas.

Šobrīd nodaļā strādā vairāk nekā 30 cilvēku, taču līdz gada beigām plānots, ka nodaļa varētu izaugt līdz 70 cilvēkiem, jo pieprasījums pēc Big Data iespējām ir ļoti liels un zinoši speciālisti, piemēram, data scientist nodaļai, būs vajadzīgi. Romāns norāda, ka uzņēmums labprāt savai komandai piesaista arī studentus, ja redz konkrētajā cilvēkā potenciālu. Un pēc tam viņam nodrošina apmācības, lai lietaskoks pārtaptu par augstas raudzes speciālistu.

Nākotnes profesija

Papildus darba solim uzņēmumā Romāns ir arī RTU pasniedzējs. Viņš vēlētos jauniešos redzēt lielāku motivāciju mācīties. «Dažreiz viņos ir pārliecība: ja es ko nesaprotu, tad man to nevajag. Taču tā nav pareizā pieeja. Jauniešus var ieinteresēt tad, ja viņi lekcijās dzirdēto caur praktiskiem darbiem var izmēģināt, aptaustīt, paši ko radīt. Tas, protams, ir izaicinājums pasniedzējiem,» secina Romāns.

Vienlaikus kā praktiķim pārstāvot IKT jomu, gan esot pasniedzējam augstskolā, Romāns redz, ka nereti darba vide (vismaz IKT nozarē) apsteidz augstskolā mācīto – nozarē pārmaiņas ir tik straujas, ka augstskola nespēj tik ātri uz tām reaģēt. Viņš uzsver, ka ir svarīgi abām pusēm sadarboties. Viņš uzrunā gan RTU, gan Latvijas Universitāti, stāstot par jaunākajām vēsmām IKT jomā, darba tirgus tendencēm, tostarp profesijām, kas, piemēram, ASV jau ir ar vairāku gadu dziļām saknēm, bet Latvijā bums drīzumā gaidāms. Kā vienu no nākotnes profesijām Romāns min data scientist (datu zinātniekus – speciālists, kas gan programmē, gan pārzina matemātiku un statistiku un veido kompleksu datu apstrādes risinājumus) un piebilst, ka tas nav tas pats, kas datu analītiķis.

Ģimene tomēr prioritāte

Romāns vienlaikus arī saprot, ka augstskolām ieviest straujas korekcijas savās studiju programmās nav ļoti vienkārši, to kavē gan ilgais birokrātiskais process, gan pārmaiņas prasa arī finansējumu. Viņš uzskata – Latvija IKT jomā varētu veikt vēl lielāku lēcienu, ja arī pati augstskola saņemtu zinošākus studentus. «Jau 1. kursā būtu jāmāk programmēt gana augstā līmenī, taču tas nozīmē, ka pamatzināšanas jāieliek jau skolā,» uzsver Romāns. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc Accenture ir radījusi vietni startit.lv, kas ir bezmaksas programmēšanas apguves programma vispārizglītojošās skolās Latvijā.

Lai arī ikdiena Romānam ir diezgan spraiga un viņš neslēpj, ka darbā pavada daudzas stundas un pat darba jautājumus mēdz risināt vēlu vakaros no mājām, taču viņš ļoti labi apzinās, ka cilvēkam darbs nevar un pat nedrīkst būt visa viņa dzīve, lai arī kā viņam patiktu tas, ko viņš dara. «Karjera dzīvē tomēr nav pats galvenais, galvenais ir ģimene. Manuprāt, tikai tā spēj iedvesmot jauniem darbiem un tikai tā spēj motivēt tiekties pēc jauniem panākumiem. Mani patiešām citreiz uzlādē tikai sievas vārdi: «Es zinu, ka tu vari!» Man ir arī divi bērni, un pastaigās ar viņiem atslēdzos no ikdienas darba pienākumiem,» stāsta Romāns.