Pašvaldības piesaista skolēnus ar naudas balvām

© F64

Pašvaldības par skolēnu piesaisti savai izglītības iestādei cīnās dažādos veidos. Viens no tiem ir stipendiju jeb pabalstu izmaksāšana sekmīgākajiem 10. līdz 12. klašu (dažviet arī 9. klases) audzēkņiem. Ikmēneša summas lielākoties svārstās no 15 līdz 40 eiro, bet ir vietas, kur nauda, kas lielākoties nāk no pašvaldības kabatas (ir arī privāti fondi), tiek izmaksāta reizi pusgadā – ne tikai teicamniekiem, bet arī olimpiāžu uzvarētājiem.

Šī, protams, ir viena no svirām, kas palīdz noturēt audzēkņus, lai tie neaizrotētu uz blakus novadu vai pilsētu, jo ir vēl arī citas, piemēram, brīvpusdienas, apmaksāts transports (pat uz interešu izglītības iestādēm). Tas atmaksājas, apliecina pašvaldības, it īpaši tāpēc, ka arī blakus novados nesnauž un izdomā visādus pasākumus, lai pievilinātu savai skolai. Vēl jo svarīgāk tas ir tad, ja tuvumā ir liela pilsēta – it īpaši Rīga. Stipendiju apmērs gan nav salīdzināms ar profesionāli tehniskajās skolās maksāto, un tomēr tas ir labāk nekā nekas. Galu galā uzņēmumos arī savus labākos darbiniekus prēmējot, savu lēmumu argumentē pašvaldību pārstāvji.

Aizputes novadā stipendijas tiek maksātas kopš 2013. gada. Pašvaldība šādu lēmumu gribējusi pieņemt vēl agrāk. «Izdevās to izdarīt tikai ar trešo piegājienu, jo bija visai karstas diskusijas – vajag vai nevajag maksāt skolēniem naudu par labiem rezultātiem mācībās,» skaidro novada izpilddirektore izglītības jautājumos Elita Malovka. Šogad šim nolūkam pašvaldības budžetā deviņiem mēnešiem ir paredzēti 4300 eiro, katru mēnesi atvēlot tam 477 eiro. Summa tiek sadalīta, ņemot vērā vidējo atzīmi: vismazāk saņem tie, kam vidējā atzīme nav zemāka par septiņi (20 eiro), bet visvairāk tie, kam tā pārsniedz 9 balles (40 eiro). Lai varētu teicamnieku pulciņā iekļūt, jābūt ne tikai veiksmīgam mācībās, bet arī jāievēro skolas iekšējie kārtības noteikumi. Kopumā to jauniešu pulciņš, kuru sekmes nav zemākas par septiņi, ir diezgan nemainīgs – tajā esot aptuveni 15 vidusskolēni.

«Saņemt stipendiju nav nemaz tik viegli, un mēs ļoti principiāli ievērojam pašvaldības nolikumā noteikto. Pat tad, ja pavisam nedaudz pietrūkst līdz minimālajam slieksnim, tā netiek piešķirta,» uzsver Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga, kuras pienākums ir līdz katra gada 10. septembrim un 10. janvārim iesniegt teicamnieku sarakstu. No 832 skolēniem tikai 20 līdz 25 izdodas iegūt naudas balvu, kas ir diapazonā no 14,20 eiro līdz 43 eiro. Un tā tas esot visus četrus gadus, kopš tā ieviesta.

Liepājā teicamniekus (kuru liecībās ir tikai devītnieki un desmitnieki) sveic reizi pusgadā. Šogad gada nogalē tādu bijis 37, un viņi saņēmuši 70 eiro katrs. Savukārt atsevišķi reizi gadā tiek apbalvoti arī olimpiāžu un labāko zinātniskās pētniecības darbu autori, un tad tās summas var būt krietni lielākas, sākot no 100 eiro līdz pat 550 eiro. Taču 1500 eiro var saņemt absolvents, kas nokārtojis visus centralizētos eksāmenus – ne zemāk par 85%, norāda Liepājas Izglītības pārvaldes pārstāve Gunta Jākobsone, piebilstot, ka pašvaldība skolēnu motivēšanai atvēlējusi 11 800 eiro gadā.

Viena no vietvarām, kas tikai šogad ieviesusi stipendijas, ir Smiltenes novads. Šogad šādu naudu saņēmis 51 vidusskolēns, skaidro novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Grigore. Summu, kādu pašvaldība atvēl šim mērķim, viņa atteicās nosaukt, paskaidrojot, ka tie nav publiski atklājami dati. Pat tad, kad tika norādīts, ka tie nav privāti līdzekļi, bet gan nodokļu maksātāju nauda, kas nebūtu slēpjama, pašvaldības pārstāve informāciju nesniedza.

VIEDOKĻI

Kārlis ŠADURSKIS, izglītības un zinātnes ministrs:

– Šāda prakse vispārējās izglītības iestādēs tikai veicina visu veidu nevienlīdzību, arī sociālo. Man atbalstāms šķiet Salaspils novada lēmums atbalstīt pāris sava novada vidusskolas absolventus, kuri iestājas kādā no Latvijas augstskolām, maksājot viņiem stipendiju. Tas ir krietni jēgpilnāks risinājums.

Ilze VIŅĶELE, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja:

– Tas ir bagāto Pierīgas pašvaldību ievazāts skolēnu piesaistīšanas paņēmiens. It kā tas nav grēks, tomēr tā ir šķiešanās ar naudu. Tajā pašā laikā vietvaras vaimanā, ka valsts nemaksā pirmsskolu pedagogiem vai par skolēnu braucieniem uz olimpiādēm. Uzskatu, ka nodokļu maksātāju naudu var tērēt daudz saprātīgāk, stiprinot izglītības kvalitāti un ieguldot skolu infrastruktūrā. Bet bērnus motivēt var ar citām metodēm, piemēram, apmaksājot interešu izglītību vai mācību ekskursiju, nevis ar tiešām naudas balvām.

Zane OLIŅA, Iespējamās misijas valdes locekle:

– Patiesībā mēs pērkam bērnus, lai viņš mācītos konkrētā skolā, bet vajadzētu piesaistīt ar izglītības kvalitāti. Tāda īsredzīga politika, kas diez vai ilgtermiņā dos rezultātus. Tas nav ne produktīvi, ne arī atbalstāmi, jo kropļo mācību motivāciju. Te ir jautājums par to, vai dodam makšķeri vai zivi.



Latvijā

Otrdien valdības sēdē tika izskatīts daudzmiljardu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” sasāpējušais jautājums. Kā jūs domājat, ar ko bija aizņemti ministri, kamēr tika izskatīts šis Latvijas valstij un tautai (bet ne viņiem pašiem personīgi) arhisvarīgais jautājums?

Svarīgākais