Augstskolas ierobežot ar stingrāku akreditāciju

© F64

Gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, gan arī daļa augstskolu vadītāju atzīst, ka Latvijā ir par daudz augstskolu. Kā šo iestāžu tīklu optimizēt, gatavas receptes nav, tomēr viena no biežāk minētajām svirām ir stingrākas akreditācijas prasības. Katrā ziņā konsolidācijas īstenošanai būtu vajadzīgs papildu finansējums, jo, vienkārši mehāniski slēdzot vai apvienojot augstskolas, pozitīvs rezultāts nebūtu gaidāms, domā nozarē strādājošie.

Gan Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietnieks Artūrs Zeps, gan Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks piekrīt ministra teiktajam, ka tik mazai valstij kā Latvija 57 augstskolas ir pārāk liela greznība. Ja pieskaita klāt koledžas, skaitlis ir vēl iespaidīgāks, teic A. Zeps. Pret optimizāciju viņš neiebilstot, bet ne tā, kā to savulaik postulēja eksministrs Roberts Ķīlis, kurš bija gatavs slēgt divas trešdaļas augstskolu. Viņš atgādina, ka jau pirms trim gadiem RTU bijusi ar mieru pārņemt Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) funkcijas, taču, lai arī šī ierosme palika neīstenota, sadarbība ar LJA notiekot. Ar koledžām arī vajadzētu veidot ciešākas saites, piemēram, infrastruktūras un pasniedzēju izmantošanā, ir pārliecināts RTU pārstāvis.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis ir par to, ka jāpārskata augstskolu un studiju programmu skaits valstī, taču tam būtu jābalstās uz brīvprātības principu. «Esmu pārliecināts, ka ir jāveic pārmaiņas augstākās izglītības institucionālajā organizācijā, jo esošā nereti ir fragmentāra, tāpēc bieži nespēj reaģēt uz nacionālām prioritātēm un nestrādā pēc tirgus noteikumiem. Minētā procesa ietvaros var notikt arī brīvprātīga un tirgus diktēta augstskolu apvienošanās, lai kopīgi veidotu konkurētspējīgas un starpdisciplināras studiju programmas vai optimizētu saimnieciskās izmaksas. Arī augstskolu finansēšanas mehānismiem jābalstās uz konkurenci – gan zinātnes finansējuma jomā, gan valsts dotāciju sadalē studiju procesa nodrošināšanai.»

Arī Rektoru padomes (RP) priekšsēdētājs Arvīds Barševskis saredz problēmas augstskolu tīklā – neesot noslēpums, ka daudzas mazās privātās augstskolas ir pustukšas, jo valsts augstākās izglītības iestādes tām «nolasa studentus». Taču viņš uzsver, ka optimizēt augstskolas nebūt neesot tik vienkārši, ko apliecinot arī līdzšinējā pieredze. Pat tad, kad studiju programmas netiek akreditētas, iestādi slēgt nevar. Tāpēc varbūt vispirms būtu ejams ciešākas sadarbības ceļš, gan veidojot kopīgas studiju programmas, gan izmantojot infrastruktūru (sporta bāzi, kopmītnes), iesaka RP priekšsēdētājs.

Savukārt Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra Neatkarīgajai pirms kāda laika pauda viedokli, ka tas nebūt nav nozarei aktuāls jautājums. Pieņēmums, ka Latvijā ir pārāk daudz augstskolu, esot radies tāpēc, ka vienubrīd kopā saskaitītas koledžas, privātās un valsts augstskolas, un tad iznācis skaitlis 60. «Valsts augstskolas mums ir 17, un tās ir sistēmiski izkārtotas. Tās apvienot ne pēc reģiona, ne profila nav pamatojuma, un arī ieguvumu nebūtu. Privātā sektora augstskolas – tās ir pašu tā dibinātāju ziņā: ja viņiem ir par ko tās uzturēt, tad to arī dara,» norādīja J. Vētra.

VIEDOKĻI

Aldis BAUMANIS, Privāto augstskolu asociācijas vadītājs:

– Ja Izglītības un zinātnes ministrija izlemtu sākt augstskolu optimizāciju, tas būtu tikai apsveicami. Ja tas netiks darīts, tad esmu pārliecināts, ka pati dzīve piespiedīs to darīt. Skumji, ka viss nozarē notiek tik ļoti lēni. Labi būtu, ja to darītu laikus un plānveidā, nevis tad, kad situācija spiež, kā tas ir gadījumā ar vispārējo izglītību. Tur patiesībā jau viss ir nokavēts, jo jau pirms desmit gadiem bija skaidrs, kas notiks.

Gatis KRŪMIŅŠ, Vidzemes augstskolas rektors:

– Patlaban gan aktuālāks ir jaunais finansēšanas modelis un tā ieviešana. Iespējams, ka tas ļaus daudz ko sakārtot. Tomēr, ilgtermiņā raugoties, šis jautājums noteikti būs jārisina. IZM jātiek skaidrībā, ko un kur attīstīt – gan reģionos, gan galvaspilsētā. Vai tiešām Rīgā būtu vajadzīgs tik daudz augstskolu – tostarp specializēto – it īpaši, ja tajās dublējas studiju programmas? Varbūt vajadzētu arī visas valsts augstskolas atdot vienas ministrijas pārziņā? Akreditāciju gan nevajadzētu izmantot kā soda sankciju, piemēram, ierobežojot humanitāros virzienus un visu zaļo gaismu iededzot dabaszinātnēm.



Latvijā

Otrdien valdības sēdē tika izskatīts daudzmiljardu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” sasāpējušais jautājums. Kā jūs domājat, ar ko bija aizņemti ministri, kamēr tika izskatīts šis Latvijas valstij un tautai (bet ne viņiem pašiem personīgi) arhisvarīgais jautājums?

Svarīgākais