Sporta izpētei trūkst naudas
Viena no retajām augstskolām, kurā pēdējos gados pieaug studentu skaits, ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA). Šobrīd tas jau pārsniedzis 1400. Ja šī līkne iet uz augšu, tad raizes augstskolai dara tās zinātniskās darbības nākotne. Sporta medicīnas pētījumiem augstskola šogad nav saņēmusi no valsts ne centa, cenšoties iztikt ar saviem līdzekļiem.
Problēmas sākušās pirms pāris gadiem, kad zinātnisko institūtu (ZI) starptautiskajā vērtējumā LSPA saņēmusi tikai vienu punktu, kas nozīmēja – neapmierinoši. Ne tikai tas bijis sāpīgi, bet arī Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums «vieniniekiem» valsts finansējumu vairs nepiešķirt, Saeimas Sporta apakškomisijā skaidroja augstskolas zinātņu prorektors Juris Grants. Lielas jau šīs naudas nav bijušas – vien daži tūkstoši (pērn gan bāzes finansējums bijis lielāks), bet šogad arī tās vairs nav bijis. Viņš uzskata, ka vērtēt LSPA tajā pašā grupā, kurā bija jākonkurē ar tādiem milžiem kā Latvijas Organiskās sintēzes institūts, kura finanšu apgrozījums mērāms miljonos, nav bijis pareizi. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas uzstādījums, ka ZI jāreducē līdz skaitlim 20, diez vai esot pareizākais solis. Tādējādi atstāti tikai spēcīgākie, bet vairāku nozaru zinātnisko pētniecību atstāja lēnai iznīkšanai. Tomēr vajadzētu katrai jomai atstāt vismaz vienu ZI – arī sporta medicīnā. Par spīti visam, LSPA cenšoties iztikt saviem spēkiem un atvēlēt no sava budžeta kādu artavu ZI vajadzībām, lai turpinātu pētniecību sporta medicīnā. «Mūsu augstskolas gada budžets sastāv no divām daļām: 1,4 miljoni no valsts, miljons – pašu nopelnītais. Visu nomaksājot, paliek 100 000 līdz 150 000 eiro, kurus tad tērējam remontiem, aparatūras iegādei vai projektu līdzfinansējuma daļai,» norādīja augstskolas rektors Jānis Žīdens. Tā šogad par 15 000 eiro iegādāts aprīkojums ZI. Šajā ziņā palīdzot arī akadēmijas doktoranti, kuri stažējas ārzemju augstskolās un izkārto iespēju izmantot citu valstu ZI iekārtas. Lai gan finansiālā situācija zinātnei nav tā spožākā, tomēr doktorantu skaits akadēmijā nesarūkot (patlaban kopumā ir 30), bet zinātnisko publikāciju skaits ārvalstu žurnālos pat pieaug. Tāpat J. Grants kā pozitīvu faktu minēja to, ka reizi gadā joprojām tiek izdots vietējais preses izdevums Sports Teorijā un Praksē.