Klupšanas akmeņi eksāmenā: lasītprasme un matemātika
Pašlaik vēl labo fizikas, ķīmijas un dabaszinātņu eksāmena darbus, ko pildīja pilotprojektā iesaistīto 108 skolu apmēram 3000 audzēkņu. Rezultāti būs zināmi 9. maijā, un tie parādīs kopējo līmeni šajos mācību priekšmetos. Nozarē strādājošajiem gan joprojām nav vienota viedokļa – ir tādi, kas ir par obligātā eksāmena ieviešanu šajos mācību priekšmetos, bet citi uzskata, ka tas kopumā neko nemainīs.
Iecavas vidusskola bija viena no skolām, kas piedalījās pilotprojektā. Tās ķīmijas skolotājs Mihails Gorskis, kurš iesaistīts arī eksāmena darbu labošanā, teic, ka lielu pārsteigumu tie neesot sagādājuši: esot bijušas gan tukšas lapas, gan arī tādas, kurās ar uzdevumiem labi tikts galā. Kopumā pārbaudījums neesot bijis sarežģīts, lielākas grūtības skolēniem radušās otrajā daļā, kur bijis vairāk rakstīta teksta. «Šai paaudzei ir divi lielākie klupšanas akmeņi – nepietiekama lasītprasme un matemātikas zināšanas,» teic skolotājs ar 43 gadu pieredzi. Viņš uzskata, ka pamatskolā vairāk būtu jāpievērš uzmanība tieši pamatlietām un pirmām kārtām «jāiedzen» lasītmāka un skaitļošana, lai vienkāršāko darbību veikšanai nebūtu jāmeklē kalkulators. Līdzīgās domās ir Jelgavas Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāja Baiba Daģe: «Līdzko viena uzdevuma teksts ir uz divām lapām, tā skolēns apmulst un nespēj apstrādāt informāciju. Modernie bērni grib visu un ātri, tāpēc stundās ļoti nākas strādāt ar pacietību.» Viņa kā mīnusu vērtē arī to, ka skolēns var izvēlēties, vai iegūto vērtējumu pilotprojekta eksāmenā ierakstīt atestāta sekmju izrakstā vai ne. Līdz ar to daudzi šo pārbaudījumu uztvēruši formāli. Viena daļa gandrīz uztvērusi šo dienu kā brīvdienu un ar uzdevumu risināšanu īpaši neesot pūlējušies. Tas varētu atstāt iespaidu uz kopainu – rezultāti nebūs tādi, kā tad, ja vērtējumu ierakstītu sekmju lapās. (Jāņem vērā, ka šis eksāmens arī neaizvietos izvēles pārbaudījumu mācību gada beigās.) Būtu jāmaina arī kārtošanas princips: skolēniem nebija iespēja izvēlēties, vai likt fiziku, ķīmiju vai dabaszinātnes. Viena klase rakstījusi fiziku, otra – ķīmiju.
Gan M. Gorskis, gan B. Daģe ir vienādās domās, ka obligātais eksāmens būtu drīzāk atbalstāms, jo dotu papildu motivāciju nopietnāk apgūt dabaszinātnes – un ne tikai tiem, kas izvēlējušies tās par savu nākotnes profesiju. Fizika un ķīmija attīsta loģisko domāšanu un spriestspēju. Katram normālam cilvēkam ir vajadzīgs vispusīgs skatījums, izpratne par pasauli un tās darbības principiem, ir pārliecināti pedagogi.
Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas biedrs Arsēnijs Aukums, kurš lai gan pāris gadus skolā vairs nestrādā, par obligāto eksāmenu nav sajūsmā: tas neko nemainīs, tik sarežģīs jauniešiem dzīvi. Tāpat zināšanu kopaina ir prognozējama bez pārbaudīšanas. Skaidrs, ka valsts ģimnāzijās zināšanu līmenis ir augstāks. Kā ieinteresēt par dabaszinātnēm un piesaistīt tām jauniešus? Varbūt īstais ceļš ir specializētās skolas, kāda ir pie Rīgas Tehniskās universitātes izveidotā Inženierzinātņu vidusskola. Tāpat noteikti būtu jāatjauno skolu kabinetu materiāltehniskā bāze, citādi dažviet tā esot pavisam nolietojusies un nākas pat meklēt pagrabos vecos padomju laiku voltmetrus.