Pieaugušo izglītībā iesaistīto skaits Latvijā ir satraucoši mazs – 5,7% no mērķauditorijas, turklāt vairākums ir sievietes.
Lai uzlabotu situāciju, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pamatā ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu (28 miljoni eiro līdz 2020. gadam) izstrādās pasākumu kompleksu, kas būs orientēts uz profesionālo prasmju attīstīšanas iespēju paplašināšanu, nevis neformālo izglītību.
Līdz šim pieaugušie (25 līdz 64 gadi) ir maz izmantojuši tālākizglītības iespējas, konstatēts arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas izglītības izvērtējumā, iesakot strādāt pie šīs jomas, lai turpmākajos gados ievērojami palielinātu iesaistīto skaitu. IZM līdz 2020. gadam paredzējusi skaitu trīskāršot: no 5,7% uz 20%. «Citviet Eiropā tas ir pašsaprotami, ka pēc mācību iestāžu pabeigšanas cilvēki turpina mācīties visu mūžu, jo darba tirgū ir svarīgi būt konkurētspējīgam - attīstās gan tehnoloģijas, gan viss cits. Pat desmit gadus pēc augstskolas absolvēšanas cilvēks var izrādīties neglābjami atpalicis savā jomā,» uzsver IZM Eiropas programmu pieaugušo izglītības jomā vadītāja Silvija Kārkliņa un arī norāda, ka citās ES valstīs darba devēji (to paredz arī darba likums) seko līdzi tam, lai padotie regulāri atsvaidzinātu zināšanas un apgūtu jaunas prasmes. Diemžēl Latvijā pieaugušo izglītība ir nepopulāra, tā nav prestiža un nereti to uztver kā lieku laika tēriņu. Tam tā nevajadzētu būt, bet ir vairāki klupšanas akmeņi, kas līdz šim kavējuši jomas attīstību. Viens no tiem ir politikas sadrumstalotība (par to atbild dažādas ministrijas) un atsevišķo institūciju rīcības nesaskaņotība, kā arī visai neelastīgais piedāvājums. Arī pieejamība visur nav vienāda. Lielāka tā ir Rīgā un lielajās pilsētās, bet laukos bieži vien izvēles iespējas ir ļoti ierobežotas. Arī kursu kvalitāte mēdz pieklibot. Īsos kursus (līdz 20 stundu) visbiežāk reģistrē pašvaldībās, 60 stundu un garākos - Izglītības kvalitātes valsts dienests. Visus šos lielākos un mazākos izglītības centrus, kas lielākoties pieder privātuzņēmumiem, kontrolēt ir sarežģīti, un to var izdarīt tikai IZM vai arī darba devējs, kas sūtījis padoto uz mācībām. Tāpēc ministrija izstrādās arī rekomendācijas iepirkumu procedūras uzlabošanai, lai pēc iespējas atsijātu nekvalitatīvus piedāvājumus.
Lai situāciju uzlabotu, turpmāk IZM ciešāk sadarbosies ar darba devējiem, sabiedriskajām organizācijām un citām ministrijām. Viens no pirmajiem uzdevumiem būs apzināt, kas un kur notiek, kā arī sadarbībā ar ekspertiem izvērtēt piedāvājumu atbilstību mūsdienu prasībām. «Diez vai pietiks tikai ar tamborēšanas vai floristikas nodarbībām. Jā, ir arī svešvalodu un datorprasmju kursi. Ir arī pārkvalificēšanās iespējas, taču piedāvājumam jābūt elastīgākam. Lielāks uzsvars jāliek uz profesionālajām prasmēm un to uzlabošanu. Jo nav noslēpums, ka nereti darba vietas ir vakantas tikai tāpēc, ka nav cilvēku ar vajadzīgo kvalifikāciju,» teic S. Kārkliņa, piebilstot, ka būtiski ir arī apkopot informāciju par tiem, kas un kur ir mācījušies. Pretējā gadījumā bez atgriezeniskās saiknes darbošanās nebūs jēgpilna. Tāpat vēl viens no vājiem punktiem ir pedagogi, kas māca kursos.