Gana daudz Latvijas iedzīvotāju ir ieciklējušies, ka visu savu darba mūžu nodzīvos vienā profesijā un mācīties vajag tikai jaunajiem. Taču darba tirgus ir mainīgs – rodas vajadzība pēc jaunām prasmēm, zināšanām, dažas profesijas izzūd pavisam, to vietā nāk jaunas. Lai palīdzētu noturēties apritē un celt savu konkurētspēju, starts ir dots projektam, kurā aicināts piedalīties ikviens strādājošais vai pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem – viņam būs iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju vai apgūt pavisam jaunu specialitāti. Pirmā pieteikšanās izsludināta četrās tautsaimniecības nozarēs, kurās pašlaik visvairāk trūkst kvalificētu darbinieku.
Šobrīd situācija darba tirgū nav iepriecinoša - pieprasījums daudzās nozarēs pārsniedz piedāvājumu pēc augstas raudzes speciālistiem, savukārt vajadzība pēc mazkvalificētiem speciālistiem sarūk. Aptuveni 40% darba devēju norāda, ka ir arvien grūtāk papildināt komandu ar jauniem darbiniekiem. Nevar gan teikt, ka trūktu cilvēku kā tādu, bet gan darbinieku ar mūsdienās vajadzīgām iemaņām un zināšanām.
Kūtri apgūt ko jaunu
Lai strādājošajiem būtu iespēja paaugstināt savu profesionālu latiņu vai apgūt pavisam jaunu arodu, ir sācies pieaugušo izglītības projekts Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide, ko īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Tiesa gan, vēl grūti spriest, kāda būs interese par šo projektu, jo pieaugušie uz mācīšanos ir gana kūtri. Piemēram, Skandināvijā katrs trešais strādājošais ir iesaistījies mūžizglītībā, bet Latvijā 2016. gadā vien 7,3% jeb 77,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem bija iesaistīti mūžizglītības pasākumos.
Projektā pieteikties var ikviens strādājošais vai pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem ar jebkādu iegūtu vai nepabeigtu izglītību. Ja pieteikumu skaits būs ļoti augts, priekšrocības uzņemšanā būs pieaugušajiem vecumā pēc 45 gadiem, kuri ir pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kvalificēti strādnieki un amatnieki, iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri vai vienkāršajās profesijās strādājošie, jo tieši šīs iedzīvotāju grupas ir visvairāk pakļautas bezdarba riskam nākotnē.
Gaida pieteikumus līdz 6. novembrim
Pieteikšanās ilgst līdz 6. novembrim, bet mācības tiks uzsāktas nākamā gada janvārī. Mācību ilgums ir atkarīgs no programmas, bet var ilgt no trīs līdz pat deviņiem mēnešiem. Būs jākārto arī kvalifikācijas eksāmens. Mācības notiks darbdienu vakaros un brīvdienās. Iedzīvotāji var izvēlēties kādu no 770 pieejamajām izglītības programmām, kuras piedāvā 55 izglītības iestādes visā Latvijā. Pieteikšanās notiek izvēlētajā izglītības iestādē.
Mācības pieejamas četrās Latvijas ekonomikai prioritārajās nozarēs - būvniecībā, kokrūpniecībā, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT), kā arī metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās, kurās kvalificēta darbaspēka trūkums ir visaktuālākais.
Saruksim vēl par vismaz 60 tūkstošiem
Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā nākamajos gados turpinās sarukt - par vairāk nekā 60 tūkstošiem līdz 2022. gadam, radot vairāk nekā 25 tūkstošu vidējās kvalifikācijas speciālistu iztrūkumu darba tirgū: būvniecības specialitātēs - aptuveni 2500 speciālistu iztrūkums; IKT, elektronika - aptuveni 2000 speciālistu iztrūkums; kokapstrādes specialitātēs - aptuveni 700 speciālistu iztrūkums; metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās - aptuveni 7200 speciālistu iztrūkums. Mācību maksu 90% apmērā sedz ES fondi un valsts, savukārt apmācāmajam būs jānodrošina 10% līdzmaksājums, naudas izteiksmē tas var svārstīties no aptuveni 40 eiro līdz 150 eiro par visu mācību procesu. Līdzmaksājumu var segt arī darba devējs. Maznodrošinātajiem un trūcīgajiem mācības būs pilnībā bez maksas, strādājošajiem ar invaliditāti - asistenta vai surdotulka izmaksu kompensācija.
Projekts ilgs līdz 2022. gada izskaņai, ieguldot tajā vairāk nekā 25 miljonus eiro.
Sīkāka informācija par mācībām un projektu pieejama vietnē www.macibaspieaugusajiem.lv.
***
VIEDOKĻI
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis:
- Mūsdienās profesijas attīstās ļoti ātri, tāpēc iegūtās prasmes un zināšanas ir jātiecas papildināt. Jebkurš iegūtais sertifikāts, ja tas netiek atjaunināts, ir neglābjami novecojis. Ir jāmācās visa mūža garumā. Darba tirgū ir gana daudz cilvēku, kuru prasmes sāk atpalikt no šā brīža vajadzībām.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens:
- Mēs redzam, ka parādās milzīgs konflikts starp darba tirgus piedāvājumu un pieprasījumu. Apmēram 40% uzņēmēju ir atzinuši, ka pastāv būtiskas problēmas nokomplektēt darbinieku sastāvu. Tas visvairāk ir saistīts nevis ar cilvēku trūkumu, bet iemeslu, ka šiem cilvēkiem nav darba tirgū nepieciešamo prasmju un iemaņu. Tehnoloģijām attīstoties, rodas jaunas profesijas, nepieciešamas jaunas zināšanas, pirms padsmit gadiem iegūta izglītība un profesija ir jāpilnveido. Pieaugušo izglītības programma noteiktajās specialitātēs ir lielisks veids, kā varam mazināt kritiski trūkstošo darbaspēku ekonomikai svarīgās nozarēs. Vienlaikus šī ir iespēja Latvijas iedzīvotājiem, apgūstot jaunas prasmes, virzīties uz jaunu, labāk apmaksātu darbu un paaugstināt produktivitāti.
Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās:
- Lai arī projektā var iesaistīties no 25 gadu vecuma, tomēr vislielākais fokuss būs uz cilvēkiem, kam pāri 45 gadiem. Ja viņi nepapildinās savas zināšanas, neiegūs jaunas iemaņas, viņi tautsaimniecībā būs zuduši: jaunie viņus no tirgus izspiedīs, un uzņēmumiem viņi nebūs interesanti. Projekts ir iespēja viņiem atgriezties ar jaunu vērienu.
Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Ruta Porniece:
- Uzņēmējdarbības vidi un attīstību ietekmē darbinieki - kvalificēti, zinoši un prasmīgi. Un šādu strādājošo patiešām trūkst daudzās nozarēs. Ceram, ka ar projekta starpniecību mēs šos darbiniekus dabūsim. Jāpiebilst, ka projekts ir noderīgs ne tikai tiem, kas vēlas mainīt savu nodarbošanos, bet arī tiem, kas grib pilnveidot savu jau esošo kvalifikāciju.