Pedagoģijas studijas nav populārākā vidusskolas beidzēju izvēle.
Budžeta vietas augstskolās gan tiek aizpildītas, taču visbiežāk konkursa uz tām nav vai tas ir ļoti neliels. Nereti pat ar papildu uzņemšanu ir grūti nokomplektēt grupu - it īpaši eksaktajās studiju programmās. Arī šogad situācija nav mainījusies, lai gan valsts apmaksātu studiju vietu skaits pedagoģijā kopumā pat sarucis par dažiem simtiem.
Latvijas Universitātē (LU) interese par dažādām pedagoģijas izglītības studiju programmām atšķiras, taču kopumā budžeta vietas tiks aizpildītas visās, īsi informēja LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis, gan konkrētus skaitļus neatklājot, jo pašlaik vēl apkopo uzņemšanas rezultātus.
LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē vēlmi mācīties izteikuši kopumā apmēram 1000 studētgribētāju, no viņiem 200 to norādījuši kā prioritāti, Neatkarīgajai pauda fakultātes dekāne Malgožata Raščevska. Vislielākā interese jau tradicionāli bijusi par psiholoģiju, bet no pedagoģijas virziena - par angļu valodu. Pārējās programmās tā ir mazāka, piemēram, latviešu valodu un literatūru studēt vēlējušies 30, bet kā pirmo prioritāti to uzrādījuši deviņi reflektanti.
Savukārt Daugavpils Universitātē (DU) iecienītākās ir pirmsskolas, sporta un pamatizglītības programmas, kā arī nepilna laika studijas, kurā jau strādājošie pedagogi apgūst otro vai pat trešo kvalifikāciju. Šogad arī krietni lielāka interese bijusi par bioloģiju - iespējams, ka tas pamatojams ar jauno tehnoloģiju korpusa atklāšanu, jaunās aparatūras iegādi un labo pasniedzēju dēļ.
Diemžēl neviens nav pieteicies mācīties fiziku, bet tikai trīs reflektanti izteikuši vēlmi studēt matemātiku. «Tas ir apburtais loks, kas turpinās pēdējos gadus. Šo speciālistu skolās trūkst visvairāk, bet tikai niecīga saujiņa grib to apgūt. Iespējams, ka iemesls ir neatraktīvais šā mācību priekšmeta pasniegšanas veids lielā daļā skolu. Nav arī nekāds noslēpums, ka daudzviet dabaszinātnes māca skolotāji, kam jau sen ir pensijas vecums un kuriem jaunās tehnoloģijas nav īpaši tuvas,» norādīja DU pārstāvis Jānis Kudiņš. Viņš gan pieļauj, ka situācija varētu mainīties, kā tas bijis ar interneta tehnoloģiju programmu, par kuru pirms sešiem gadiem bijusi pavisam neliela interese, bet tagad tā esot gandrīz populārāko vidū.
Liepājas Universitātē (LiepU), kas saņēmusi apmēram 1000 pieteikumu (apmēram 400 kā pirmo prioritāti), mazliet mazāk nekā pērn esot bakalaura programmu studētgribētāju, bet pieaudzis maģistru pulks. «Visvairāk pieteikumu bija pirmsskolas, vēstures un sociālo zinību, sporta un deju skolotāju programmās. Arī vispārējās izglītības sektorā atsevišķas specialitātes kļuvušas populārākas,» šā gada tendences ieskicēja LiepU studiju prorektore Māra Zeltiņa. Arī Liepājā, tāpat kā DU, jaunieši nav sevišķi tiekušies iedziļināties matemātikas un fizikas zinībās. Ja matemātikas un IT programmā ir daži pieteikušies, tad fizikas un IT - neviens.
Augstskolu mācībspēki saskata dažādas problēmas, kāpēc jaunās paaudzes interese par pedagoģijas studijām ir tik maza. «Jauniešiem šajā profesijā trūkst emocionālās stabilitātes. Visas šīs protesta akcijas, kritiskās diskusijas, problēmu skaļā risināšana mazina šīs jomas pievilcību,» uzskata M. Raščevska. Viņai pievienojas arī J. Kudiņš, piebilstot, ka arī pretrunīgās ziņas par ievērojamu pedagogu samazinājumu, slodžu apcirpšanu reformas iespaidā var vienam otram likt pārdomāt nākotnes karjeru - jo kuram gan ir vēlme būt par bezdarbnieku vai mazatalgotu speciālistu (jau tagad lauku skolās reti kuram ir pilna slodze, līdz ar to arī atalgojums mazs). Par obligātas sadales, nosūtot jaunos pedagogus pēc studiju beigām strādāt uz vietām, kur ir vakances, nepieciešamību gan augstskolu pārstāvji šaubās - tā diez vai dotu ievērojamus rezultātus. Drīzāk būtu uzlabojams profesijas prestižs un veicināma interese par šo jomu. M. Raščevska arī norādīja, ka grūtības nokomplektēt grupas rodas vairāku augstskolu diezgan vienādā piedāvājuma dēļ, tāpēc būtu nepieciešama lielāka mācību iestāžu specializācija, kā arī rūpīgāk izvērtējams, kurā no specialitātēm ieguldīt vairāk valsts naudu.