Pedagogu algas reformas rezultātā Rīgā pamatīgi cietīs spēcīgi skolotāji, internātskolas un mazākumtautību skolas.
Pedagogi vidēji zaudēs ap 100 eiro, aprēķinājusi Rīgas dome. Ne visi, protams, taču trešdaļa skolotāju gan. Lai meklētu veidu, kā novērst šādu netaisnību, galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs vakar tikās ar pedagogu arodbiedrības pārstāvjiem.
Daudzās lielajās Rīgas skolās labi skolotāji ar lielu mācību stundu skaitu var zaudēt 200-300 eiro. Bet nacionālo minoritāšu skolās algas samazināsies visiem. Lietuviešu, igauņu, poļu, ebreju, baltkrievu un ukraiņu skolu budžets sadils par 10-12%. Vēl vairāk saruks internātskolu finansējums. Piemēram, Lastādijas internātskolas - par 31%, Mūzikas internātvidusskolas - par 25%, savā Facebook profilā nepriecīgu ainu ieskicē Rīgas mērs Nils Ušakovs. Galvenais iemesls tam visam - Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotās audzēkņu skaita uz vienu skolotāju koeficienta izmaiņas. Rīgā no jaunā mācību gada jābūt 16,5 audzēkņiem uz vienu skolotāju, kamēr pārējās Latvijas lielajās pilsētās būs vien 15,5 audzēkņi uz vienu skolotāju. Tas nozīmē, ka vienam bērnam Rīgā plāno tērēt 68,22 eiro mēnesī, bet pārējās pilsētās - 72,62 eiro. Pašvaldība gan, cik iespējams, piemaksās pedagogiem (un arī pirmsskolas iestādēs), lai mazinātu reformas triecienu, taču tas krietni iecirtīs robu vietvaras maciņā.
Kāpēc tāda netaisnība pret Rīgu? Atbilde ir gaužām vienkārša - atklāts naids pret Rīgu no partijas Vienotība puses, ir pārliecināts N. Ušakovs. «Un tieši tajā balstās ministra Kārļa Šadurska reforma. Atņemt Rīgai naudu un uz tā rēķina pacelt algas citiem,» pauž Rīgas mērs. Risinājums šajā situācijā esot tikai viens - Satversmes tiesa. Ja lēmums par reformas īstenošanu tiks pieņemts šā brīža formā, tad Rīgas dome (RD) tūdaļ vērsīsies tiesā. N. Ušakovs atgādina, ka RD jau esot laba pieredze ar uzvarām Satversmes tiesā, piemēram, gadījumā ar pensijām, kam Vienotība gribējusi nogriezt 10%.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele (Vienotība) teic, ka šādus Rīgas mēra izteikumus esot grūti argumentēt. Jaunā algu modeļa formulā neesot ieslēpti vis atriebības elementi, bet gan citi parametri, tas ir, skolas tips, skolēnu skaits un iedzīvotāju blīvums. Galu galā lēmums par reformu ir pieņemts, un mainīt modeli šobrīd nav plānots. Pēc pusgada tas tiks izvērtēts un tad tiks lemts, vai un kas tajā ir uzlabojams. Par vēršanos Satversmes tiesā viņai neesot nekas piebilstams, vien ieteikums «pieķert klāt to, ka Rīga nenodrošina bērnus ar latviešu bērnudārziem». Arī izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska biroja vadītājs Andis Geižāns norāda, ka Rīgas dome atmodusies tikai tad, kad visi lēmumi jau pieņemti valdībā. Patiesībā Rīgai neesot par ko vaimanāt, jo «mīnusos tā noteikti nav»: mērķdotācija pieaugot un arī bērnu skaits palielinās, kas tātad nodrošinās vēl papildu summu. «No savas puses nevaram lemt par skolu reorganizēšanu un pedagogu skaita regulēšanu, tas jādara pašvaldībai,» akcentē A. Geižāns. Viņš piebilst, ka pirms mācību gada sākuma IZM rīko piecas reģionālās konferences, kurās tiks runāts arī par jauno modeli un tā aprēķiniem. Arī Rīgā notiks šāds pasākums, uz kuru varot ierasties arī Rīgas mērs un izteikt savus iebildumus.