Valsts eksāmenā izsijās jaunos juristus
Tiesību zinātnes studentiem, beidzot augstskolu, būtu jākārto valsts eksāmens – šādu priekšlikumu atbalsta daudzi nozarē strādājošie, kā argumentu minot nepietiekamo juridiskās izglītības kvalitāti. Tiek pieļauts, ka ar laiku arī citās jomās, piemēram, medicīnā un arhitektūrā, varētu tikt ieviests šāds pārbaudījums.
Pašlaik juridisko izglītību var iegūt septiņās augstskolās. Diemžēl šo programmu konkurence ir radījusi nevis kvalitātes kāpumu, bet tieši pretēji - to kritumu, jo daļa mācību iestāžu vairāk orientējušās uz peļņas gūšanu. Eiropas Savienības finansētajā projektā, kurā tika izvērtētas Latvijas augstākās izglītības studiju programmas, konstatēts, ka lielai daļai tiesību zinātņu bakalauru un maģistru ir diezgan vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē. Secināts arī, ka katra augstskola pēc saviem ieskatiem vērtē studentu zināšanas un prasmes, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu ar jurista vai juriskonsulta kvalifikāciju. Diemžēl darba tirgū nonāk gan tie, kuriem mācību iestāde noteikusi salīdzinoši augstas prasības diploma ieguvei, gan tie, kam tās ir zemas. Tā kā šī profesija ir saistīta gan ar juridiskās palīdzības sniegšanu citiem, gan valstiski nozīmīgu amatu ieņemšanu (tai skaitā tiesnešu, prokuroru), tad ir svarīgi, lai jurista kvalifikācija būtu augstā līmenī. Lai šo kvalifikāciju celtu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti rosina izdarīt izmaiņas Augstskolu likumā, ieviešot prasību kārtot valsts eksāmenu gan tiesībzinātņu bakalauriem, gan maģistriem. Tās noteiktu, ka valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt ne tikai diplomdarba vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Šāds atvērts regulējums ļautu ieviest valsts eksāmenu ne tikai jurista kvalifikācijas iegūšanai, bet arī citās nozarēs, ja tiktu konstatēta šāda nepieciešamība. Pieļauj, ka, arī veselības aprūpes un arhitektūras studiju programmas beidzot, varētu tikt ieviesta šāda prasība. Šobrīd Tieslietu ministrijā jau noris darbs pie Ministru kabineta noteikumu projekta Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena norises kārtība.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika nolemts, ka, visticamāk, šāda prasība varētu stāties spēkā ar 2021. gadu. Būtu iespējams to izdarīt arī agrāk, bet tad augstskolām nāktos jau tagad koriģēt studiju programmas, lai gan akreditācijas termiņš tām beidzas tikai 2019. gadā. Labāk to būtu darīt uz to laiku, rosināja Tieslietu ministrijas pārstāve Anda Smiltēna. Viņa arī norādīja, ka nāksies paredzēt finansējumu ekspertiem, kas izstrādās eksāmena saturu, kā arī IT atbalsta sistēmai.
Komentējot Vācijas piemēru, kad Brēmenē 2013. gadā universitātes eksāmenu nokārtoja visi, bet valsts - tikai 58,7%, izskanēja bažas par vēlmi ar pārbaudījuma palīdzību mehāniski atsijāt jaunos juristus. Tas neesot nemaz tik grūti izdarāms, piemēram, tā noticis arī Latvijā 2005. gada rīkotajā valsts eksāmenā, kad uzdots jautājums par īpašuma tiesībām uz Mēness. Tad arī daudzi izkrituši. Tika vērsta uzmanība uz to, lai, ieviešot vienotu standartu, nezustu specializācija.