Pagājušajā akadēmiskajā gadā studijas pārtrauca 18 278 studējošie, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija. Vislielākais atbirums, ieskaitot arī koledžas, vērojams studiju tematiskajā jomā – sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (7048).
Gana augsti skaitļi arī citās tematiskajās grupās: izglītība - 750, humanitārās zinātnes un māksla - 1458, dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju joma - 1868, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība - 3656, lauksaimniecība - 249, veselības aprūpe, sociālā labklājība - 1699, pakalpojumi - 1550.
Savukārt 2014.2015. gadā studijas pārtrauca 20 000 jauniešu, vēl pirms gada - 19 000.
Atskaitīšanas iemesli ir dažādi - nesekmība, pārcelšanās uz ārzemēm, finansiālas grūtības, kā arī, protams, nepārdomāta, neatbilstošas studiju programmas izvēle - jaunietis nevis mērķtiecīgi izvēlējies virzienu, bet šāvis uz labu laimi un kļūdījies, kā rezultātā iztērēts laiks, kā arī nauda (valsts vai savi līdzekļi).
Skalo smadzenes no visām pusēm
No vienas puses, Latvijā notiek virkne uz karjeras izzināšanu vērsti pasākumi, lai jauniešiem savas nākotnes profesijas izvēle būtu pārdomātāka, piemēram, ik gadu notiek Ēnu diena, gadskārtējā izstāde Skola, ekskursijas uz uzņēmumiem, paši darba devēji, augstskolas dodas vizītēs uz skolām vai rīko izglītojoša rakstura aktivitātes, arī interneta dzīlēs var smelties milzum daudz informācijas, tostarp izpildīt virkni karjeras testu, taču, no otras puses, kā norāda diskusijas Izglītības tilts no vidusskolas uz universitāti darba grupas Mērķtiecīga karjeras izvēle dalībnieki - informācijas ir par daudz un jaunais cilvēks tajā jūtas apjucis, turklāt nereti saņemtā informācija ir vairāk skaista reklāma, kurai akli sekojot var piedzīvot vilšanos.
Bet citreiz šīs tikšanās - darba devējiem, augstskolu pārstāvjiem ar skolēniem - vairāk izpilda kvantitatīvus rādītājus, nevis kvalitatīvus, proti, daļa uzņēmumu, augstākās izglītības iestādes ir ieinteresētas uz skolu doties vien ar nosacījumu, ja uz tikšanos sapulcējas liels skaits skolēnu, taču reālais interesentu skaits ir uz rokas pirkstiem saskaitāms. Lai arī vēlamais skaits tiek savākts un formāli tikšanās ir notikusi, taču pasākums vairāk noticis ķeksīša pēc - kāda jēga dot informāciju tiem, kurus konkrētā tēma nemaz neinteresē, ir pārliecināti karjeras konsultanti.
Ieteiktie risinājumi
Viņi uzskata, ka daudz lielāks ieguvums ir no aktivitātēm, kas nodrošina individuālu pieeju, nevis domātas masām un ir kampaņveida. Piemēram, četrās Rīgas skolās regulāri tiek rīkotas izglītības izstādes, kas saved kopā audzēkņus ar augstskolām, iztiekot bez burzmas, un kur katrs skolēns, ja vēlas, var aprunāties ar viņu interesējošo mācību iestādi.
Tāpat diskusijas dalībnieki ierosina vairāk izmantot tehnoloģiju iespējas, piemēram, tikšanos piedāvājot virtuāli, taču, nodrošinot šādu iespēju, ir jāpadomā, lai tā neizvērstos par sausu runāšanu, kas nedod nekādu labumu jaunietim, domājot par savu karjeru. Vēl kāds variants - integrēt lekcijas mācību priekšmetos, tās piedāvājot telekonferences formātā.
Skolu pārstāvji arī mudina jebkurā aktivitātē vairāk orientēties uz praktisko iemaņu apguvi - tikai ar praktisku pieredzi, darbību jaunietis vislabāk var saprast, vai saistošā specialitāte viņam der vai tomēr jāraugās citā virzienā. Neviena lekcija nevar aizstāt praksi, kas rada daudz pilnvērtīgāku priekšstatu par profesiju.
Laikus uzrunāt
Visi ir vienisprātis, ka par karjeras izglītību ar skolēniem jāsāk runāt jau pamatskolā. Lieliski, ja par šo tematiku lielāko gādību skolā uzņēmies karjeras konsultants, taču tāds nav pieejams katrā skolā, turklāt daudzviet šiem speciālistiem likme pat nepārsniedz pusslodzi. Diskusijas dalībnieki piekrīt, ka savā ziņā neliels palīgs jauniešiem, izvēloties savu specialitāti, būs studējošo un absolventu reģistrs, kas gan vēl ir tapšanas stadijā.
Reģistrā apkopos nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem un topošajiem studentiem, jo ļaus iepazīties ar iespējamām nākotnes perspektīvām, izvēloties atbilstošo studiju programmu. Nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem reģistram sniegs Valsts ieņēmumu dienests, bet datus par absolventiem, kuriem piešķirts bezdarbnieka vai darba meklētāja statuss, - Nodarbinātības valsts aģentūra.