Pirms divdesmit gadiem – 1996. gadā – tika izveidotas pirmās astoņas valsts ģimnāzijas, un to vidū bija arī Preiļu Valsts ģimnāzija (PVĢ), kas tapa, reorganizējot 1. vidusskolu. Skolai reitingos ir labi rezultāti, panākumi ir olimpiādēs un konkursos, taču tai, tāpat kā citām šā tipa izglītības iestādēm, jaunais pedagogu algu modelis ir nesis mīnusus.
Proģimnāzijas klases
Šogad skola, kurā mācās 179 skolēni, piedzīvojusi jaunu pavērsienu: te izveidotas proģimnāzijas klases un iegūts arī jauns nosaukums - tagad tā nesīs bijušā direktora Jāņa Eglīša vārdu.
Atceroties laiku pirms divdesmit gadiem, PVĢ direktore Ligita Pauniņa teic, ka tolaik te bijuši divi pabeigti korpusi un trīs nepabeigtas būves: «Sākumā šķita diezgan nereāli pabeigt visas būves, taču ar dažādu projektu atbalstu tas nu ir paveikts. Tagad gaidām nākamo Eiropas Savienības projektu kārtu, jo esam ieplānojuši izremontēt veco korpusu un internāta ēku.»
Lai gan skolas vide kļūst arvien modernāka, diemžēl skolēnu, kas to izmantotu, kļūst arvien mazāk. Pirms dažiem gadiem te bija 320, tagad - 179 skolēni. Arī Preiļu pamatskolā, kas bija valstī viena no lielākajām, jo tajā savulaik mācījas ap 1000 bērnu, ir vien 450. «Kādreiz uz PVĢ pieteicās 150 pretendentu, uzņēmām 120, līdz ar to varējām veikt kādu atlasi. Tagad atstāt aiz strīpas dažus liekus bērnus nebūtu labi, tā ka uzņemam visus gribētājus,» skaidro skolas direktore.
Par laimi, vēl nav bažu par to, ka varētu neizpildīt noteikto valsts ģimnāziju skolēnu skaita minimumu, kas paredz, ka laukos tam jābūt 120. Cerot arī turpmākos gadus to noturēt.
Rezultāti labi
Prieks, ka par rezultātiem nav jākaunas. To rāda skolu reitingi: vērtējot pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, Neatkarīgās veidotajā topā - augstā 7. vieta, Draudzīgā aicinājuma pilsētu skolu grupā - 4. vieta. Pa šiem gadiem izdevies arī iegūt trīs godalgotas vietas pasaules fizikas olimpiādē. Kā lielu panākumu skola uzskata arī uzvaru šogad rīkotajā Samsung konkursā, kas deva skolai iespēju iegādāties šīs kompānijas piedāvātās tehnoloģijas 10 000 eiro vērtībā. Dalībniekiem vajadzēja piedāvāt savu skolas nākotnes redzējumu, un PVĢ tas bija šāds: skolēni paši var izvēlēties vietu, laiku un mācību tempu, proti, apmeklēt mācību stundas skolā, noskatīties skolotāja stāstīto video formātā, apspriest uzzināto domubiedru grupās, kā arī apgūt vielu individuāli, atrodot sev piemērotāko ritmu. Skolēnu atsaucība bijusi dažāda: vieniem patika jaunais zinību apguves formāts, citiem - ne. Tiem, kas vēlējās izmantot brīvo režīmu (lielākoties tie, kam bija ļoti labas sekmes un liela slodze arī interešu izglītībā), bija jāparaksta līgums, uzņemoties plānā noteiktos uzdevumus un pienākumus. No projektā iesaistītajiem gan tas prasījis lielu papildu darbu. Pie šā brīža slodzes un arī atalgojuma tas tomēr esot tāds uz entuziasmu balstīts darbs, atzīst skolas direktore.
Arī administrācijai mazāk
Runājot par algām un jauno modeli, L. Pauniņa nopūšas un teic: «Esam mīnusā.» Tas, ka maza lauku ģimnāzija piedzīvo algu kritumu, varētu neizbrīnīt, bet - ja tas notiek arī ar Rīgas centra skolām, tad tomēr neesot ar šo reformu kaut kas kārtībā. Direktore esot aprēķinājusi, kādas ir vienas kontaktstundas izmaksas šogad un pērn. Nepieskaitot pārējos darbus, iznācis, ka pāris skolotāji saņem par pārdesmit centiem vairāk, taču daudzi zaudēja (maksimums 4,30 eiro) - lielākoties tie pedagogi, kam ir ceturtā vai piektā kategorija, klases audzināšana, burtnīcu labošana un lielākā gatavošanās. Protams, sava loma ir arī tam, ka skolēniem tiek piedāvāta plaša mācību priekšmetu izvēle, tiek dalītas grupas arī sportā, svešvalodās. Ja būtu tikai standarta programma, stundu saraksts visiem viens, grupās neko nedala, tad pedagogi finansiāli iegūtu, bet skolēniem gan labāk nebūtu. Arī administrācija šobrīd saņemot mazāk. «Vietniekus ar pūlēm saglabājām. Nu nevar ģimnāzijā iztikt bez pilnas slodzes mācību pārziņa, ārpusklases darba organizatora, IT (skolā ir divi kabineti ar visu aprīkojumu) un skolas saimniecības pārrauga,» uzsver L. Pauniņa. Par to, ka valsts ģimnāzijas varētu nonākt pilnā Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā, viņa šauboties - vai ministrija spēs visu saimniecību uzturēt?