Latvijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs, matemātikā un lasītprasmē, salīdzinot ar citu valstu vienaudžiem, ir viduvēji un triju gadu laikā nav īpaši mainījušies, liecina starptautiskas programmas pētījums (PISA). Savukārt Igaunija mums aizsteigusies krietni priekšā arī šajā jomā un 72 valstu konkurencē ieņem saraksta augšējās ailītes.
Latvijas skolēnu (testēti tika ap 5000 mūsu valsts piecpadsmitgadīgo, taču kopumā - vairāk nekā pusmiljons dažādu valstu dalībnieku) uzrādītie 490 punkti dabaszinātnēs ir tuvi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vidējam līmenim, un tie Latviju kopumā ierindo 31. vietā. Igaunijai ir par 45 punktiem vairāk, ļaujot tai nonākt trešajā vietā, bet Lietuvai izdevies iegūt 475 punktus. Augstākie rezultāti šajā jomā ir Singapūrai - 566, un arī lasīšanas prasmēs tā ieguvusi pirmo vietu, proti, 556 punktus. Mūsu valsts skolēniem lasīšanas kompetences kopumā ir viduvējas un tās novērtētas ar 488 punktiem. Igauņiem izdevies sasniegt 519 punktu, lietuviešiem - 472 punktus.
Matemātikā Latvijai ir vēl zemāks sniegums - 482 punkti, kamēr Igaunijai - 520. Lietuva no Latvijas atpaliek vien par četriem punktiem. (Augstākais rādītājs atkal ir Singapūrai - 564 punkti.)
«Lielu pārsteigumu šie rezultāti neradīja,» komentējot PISA rezultātus, konferencē, kas bija veltīta starptautiskajam pētījumam, teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Turklāt trīs gadi ir pārāk īss periods, lai redzētu pozitīvas izmaiņas gadījumā, ja valsts iet pa pareizo ceļu. Pozitīvi augļi parādīsies pēc diviem vai trim cikliem. Ja šis ceļš nav pareizs, tad sekas būs jūtamas daudz agrāk.
«Apmierinātībai iemesla nav, un jādomā nevis, kur esam, bet kā virzīties uz augšu. Vismaz tos 500 punktus mums vajadzētu sasniegt,» pauda ministrs, nosaucot pašreizējo situāciju par stagnējošu izglītības procesos un to vadībā. Viņš arī uzsvēra, ka diemžēl nav mazinājušās atšķirības starp lauku un pilsētu skolēnu zināšanām. Ja tiktu izvērtēti tikai Rīgas un lielo pilsētu skolēnu sasniegumi, tad Latvijas skolēni neko daudz neatpaliktu no Singapūras. Nevarot jau vienādot visas lauku skolas, bet daļā no tām izglītojamo sekmes ir vājas. Priecējot, ka valsts ģimnāzijas atrodas sarakstu augšgalos. Bet arī no šā izglītības iestāžu sektora varot prasīt vairāk. Iespējams, ka normatīvu maiņa, kas neliks tik lielu akcentu uz skolēnu skaitu, bet uz kvalitāti, stimulēs izaugsmi - arī attiecībā uz talantīgiem un izciliem skolēniem. Kā rāda rezultāti, Latvijā ļoti zemi sasniegumi ir mazam skolēnu skaitam, taču arī izcilnieku mums nav daudz.
Viens no iemesliem, kāpēc daļai izglītojamo rādītāji nav tik labi, kā vajadzētu, ir skolas neapmeklēšana. Pat vienas dienas kavējums var atņemt 40 punktu no skolēna kompetences. Šī ir problēma, kurai noteikti jāķeras klāt visos līmeņos, lai mazinātu gan atsevišķu stundu, gan veselu dienu «bastošanu». Turklāt savu artavu tam dodot attaisnotie kavējumi, proti, ārsta zīmju sagādāšana kā alibi. Vēl pie problēmām K. Šadurskis minēja arī interneta tehnoloģiju ne vienmēr jēgpilnu lietošanu. Pierādījies, ka tad, ja tās izmantotas bez pamatojuma, mācību rezultāti pat krītas, nevis kāpj. Tāpat ministrs kārtējo reizi norādīja nepieciešamību sakārtot skolu tīklu. «Izglītības procesā fokuss jāliek uz skolēnu, skolotāju un iestāžu tīklu. Ja tas ir sakārtots, no tā iegūst gan pedagogi, gan skolēni.» Viņš arī pauda pārliecību, ka «esam uz pareizā ceļa, jo esam sākuši risināt problēmas». Viena no tām - jaunā mācību satura izstrādāšana, kura rezultātus gan mēs spēsim baudīt tikai pēc desmit gadiem. Un, ja Latvija grib apsteigt Igauniju, noteikti galvenais faktors ir izglītība.