Pie valdības ēkas vakar atkal pulcējās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) studenti un pasniedzēji, lai protestētu pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem likvidēt augstskolu. Skaļi gan ministra Kārļa Šadurska demisijas pieprasījums neizskanēja, taču uz viena otra plakāta bija mudinājums viņam «iet mājās».
Lai gan sākotnēji bija plānots, ka 28. februāra Ministru kabineta sēdē skatīs jautājumu par RPIVA likvidāciju, tomēr tas darba kārtībā netika iekļauts. K. Šadurskis LTV Rīta panorāmā to skaidroja ar Latvijas Universitātes Senāta sēdi, kas notika tikai pirmdienas pēcpusdienā un kurā lemts arī par RPIVA pievienošanu LU. Jāpiebilst, ka Senāts vienbalsīgi to atbalstīja. Komentējot šo lēmumu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga preses pārstāvjiem atzina, ka zināma loģika jau tam esot, jo kura augstskola gan negribot vairāk studentu, nekustamo īpašumu un lielāku finansējumu! Viņa gan norādīja, ka IZM LU Senātu nostādījusi visai nepatīkamā situācijā, jo jau pirms tā lēmuma par RPIVA dokumentos parādījies ieraksts, ka tas atbalsta šādu risinājumu. Arī akadēmijas rektore Daina Voita uzskata, ka LU ir savas intereses, kuru dēļ «tiek piemirstas citas vērtības». Vismaz par labu LU liecinot tas, ka tā aicinājusi uz Senāta sēdi arī RPIVA vadību, kamēr Mūzikas akadēmija pat nepapūlējusies informēt par šādu faktu.
Vaicāta par K. Šadurska demisijas pieprasījumu, viņa neslēpa, ka augstskolas rīkotās akcijas ir ceļš uz to, tomēr pēdējās dienās ir vērojama ministra vēlme komunicēt ar RPIVA vadību, lai risinātu RPIVA likvidācijas jautājumu konstruktīvāk. «Ja dialoga nebūs, pieprasīsim Šadurska demisiju,» teica D. Voita. Tomēr tas, kā viss līdz šim noticis - aiz augstskolas muguras -, neesot pieņemams, un rodas jautājums, kas atbildēs par to visu, kad K. Šadurskis vairs nebūs ministrs. Viņa arī uzsvēra, ka joprojām paliekot pie tā, ka «tiek likvidēta plaukstoša un finansiāli stabila augstskola». To apliecinot arī no 21 pašvaldības saņemtā atbalsta vēstule, kurā pausts atbalsts RPIVA un tās turpmākai pastāvēšanai.
Gan rektore, gan I. Vanaga vērsa uzmanību uz nepilnībām IZM izstrādātajā rīkojumprojektā, kas liecinot par nekvalitatīvu IZM darbu šajā jautājumā. Tāpat tika akcentēts, ka ministrija nav ņēmusi vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Universitāšu asociācijas rekomendācijas. No visiem studiju virzieniem tiek izrauts viens - bez kādiem argumentiem un aprēķiniem. Tāpat nav izvērtēti citi iespējamie augstskolas reformēšanas modeļi, neatkāpīgi tiek virzīts uz priekšu tikai viens, norādot, ka citi šajā gadījumā nederot (Eiropā no 150 reorganizācijas gadījumiem tikai trīs īstenoti kā likvidācija). Nav arī izanalizēta LU un Mūzikas akadēmijas kapacitāte, vai tās spēs īstenot studiju programmas tādā pašā līmenī kā RPIVA.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns pauda pārliecību, ka tāds veids, kā notiek RPIVA reorganizācija, nav pieņemams, jo netika nopietni izdiskutēts, noskaidrojot, ko tā dod studentiem, pasniedzējiem un sabiedrībai kopumā. Ja nav skaidri šā lēmuma mērķi un virzība, tad šādā reorganizācija nav vis turpināma, bet pārtraucama. Izglītības un zinātnes ministrs lietojot ātra un sasteigta risinājuma metodes, neņemot vērā sadarbības partneru domas, kas nav pieņemami demokrātiskā valstī, uzskata E. Baldzēns. LBAS sūtot skaidru brīdinājuma signālu IZM, paužot gatavību kopīgi risināt situāciju, vienlaikus arī vēršot uzmanību uz to, ka, ja reakcija nesekos, arodbiedrību savienība rīkosies radikālāk.
Savukārt Latvijas Studentu apvienības prezidente Maira Belova uzsvēra, ka reformas augstākās izglītības sektorā ir vajadzīgas, bet tām ir jābūt saskaņotām un pārdomātām. Pretējā gadījumā studentiem tiek radītas bailes, ka tiks radīts precedents un nākotnē citām augstskolām varētu būt tāds pats liktenis kā RPIVA. Viņa arī norādīja, ka prioritātei izglītībā jābūt ne tik daudz taupīšanai, cik kvalitātei.