Internātskolām ļauj dzīvot vēl gadu

© Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency

Pašvaldības panākušas, ka valsts turpinās finansēt 12 internātpamatskolu, kas piedāvā vispārizglītojošās programmas, līdz 2019. gada augustam, nevis 2018. gada 1. janvārim, kā sākotnēji bija plānojusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Vietvaras, kurās ir šīs skolas, par šādu «pagarinājumu» ir gandarītas un solās to izmantot, lai izlemtu, kā rīkoties tālāk.

Grozījumi, kas skar internātskolu finansēšanu, ir ietverti nākamā gada budžeta likumprojektu paketē. Saeimas Finanšu un budžeta komisijā, kur skatīja šo jautājumu, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis skaidroja, ka attiecībā uz internātskolām jāpieņem regulējums uz vienu gadu, ierakstot to budžeta likumā.

Vajag 2,4 miljonus eiro

Uz Latvijas Pašvaldību savienības pārstāves Ināras Dundures iebildumiem, ka tas ir pretrunā ar Vispārējās izglītības likuma regulējumu, tāpēc šie grozījumi jāskata vispārējā kārtībā, ministrs norādīja, ka tas ir tikai uz gadu, tāpēc nav jēgas to darīt. Viņš arī akcentēja to, ka finansējums (kopumā 2,4 miljoni eiro) tiktu piešķirts tikai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem, un trūcīgu ģimeņu bērniem. Savukārt uz nozares arodbiedrības priekšsēdētājas Ingas Vanagas teikto, ka grozījumi būtu rūpīgāk jāizstrādā, lai nerastos neskaidrības un tiesvedības, K. Šadurskis attrauca, ka nekas tāds nenotiks, jo internātskolas turpina darboties. Paredzēts ir pārejas periods, kad pašvaldībām nāksies izlemt, kā tās tālāk rīkojas - reorganizē vai likvidē šīs izglītības iestādes. IZM uzstādījums ir šāds: pēc 2018. gada 1. janvāra nav atļauts dibināt jaunas internātskolas, bet esošās turpina darboties vēl gadu. «No 2019. gada tās vairs nebūs kā suga,» rezumēja K. Šadurskis.

Saglabās jebkurā formātā

Iecavas novadā, kur arī ir internātpamatskola, ir apņēmības pilni to saglabāt «jebkurā formātā». Jo skaidrs, ka visus salikt Iecavas vidusskolā nevarēs, jo tajā mācās 740 bērnu. Katrā ziņā - papildu gadu izmantos, lai atrastu labāko modeli. Viens no tiem varētu būt pamatskola ar dienesta viesnīcu, kas esot ļoti labā tehniskā stāvoklī. Tiesa, ņemot vērā, ka skolā tikai puse audzēkņu ir no mazturīgām ģimenēm, pašvaldībai jau otro gadu nākas ieguldīt ievērojamu daļu līdzekļu no pašvaldības, teica Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks. Lai gan lielākā daļa ir Iecavas novada bērnu, daļa ir no blakus pašvaldībām, tāpēc «jārunā būs ar kaimiņiem, ko viņi darīs». Domes vadītājs uzsvēra, ka daļa vecāku, īpaši tie, kas strādā attālākās vietās (arī Rīgā), iecienījuši šo skolu, jo no tās var bērnus izņemt vēlākās vakara stundās. Jādomā nu būs risinājums, kā nodrošināt skolā ilgāku darba laiku.

Nav sākuši reorganizēt

Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede priecājas, ka šogad atšķirībā no pāris citām pašvaldībām nav sākuši reorganizēt internātvidussskolu, kurā ir 335 audzēkņi. Pamatā tajā mācās bērni no trūcīgām un sociāli problemātiskām ģimenēm (282). Pārējiem vecāki par savu atvašu skološanu šeit maksā paši. Piešķirto gadu nesēdēšot, rokas klēpī salikuši, bet domāšot, ko mainīt un kā rast finansējumu, jo lieku 700 000 eiro vietvarai neesot. Viens no variantiem būtu rehabilitācijas programmas, kura šogad netika apstiprināta, pārstrādāšana tā, lai saņemtu apstiprinājumu. I. Priede piebilda, ka esot gatavi arī mainīt nosaukumu, ja to prasīs.

Mālpilī, kur vasarā ar bažām gaidīja jauno mācību gadu, internātskolā šobrīd mācās 86 bērni. Iepriekšējā gadā bijis vairāk nekā 100, un kritumam iemesls - lielā neskaidrība, kas notiks ar šīm izglītības iestādēm. Vietvara nolēmusi neslēgt skolu un arī turpmāk centīsies to saglabāt, pauda Mālpils novada domes pārstāve Iveta Krieviņa.

Arī Vaiņodes internātpamatskolā ar tās 80 audzēkņiem «mazliet cerīgāk raugās nākotnē», sacīja skolas direktors Reinis Ulberts. Tādas noskaņas radušās pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvju viesošanās Vaiņodē. «Esam vismaz sadzirdēti, un situāciju var nosaukt par pamieru,» atzina direktors. Smagākais punkts, protams, esot finansējums, jo - kamēr tas neesot saņemts, nevarot būt mierīgi.



Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais