Slēgtās internātskolas iegriež prāvu robu vietvaru makā

© F64

Piecām pašvaldībām, kas šogad slēdza vai reorganizēja internātskolas, nācās no savas kabatas segt ievērojamas summas darbinieku atlaišanas pabalstiem. Nu valdība konceptuāli vienojusies 300 000 eiro no šo skolu uzturēšanai paredzētā finansējuma atvēlēt vietvarām bez darba palikušajiem pedagogiem. Pārējie tēriņi vietvarām «jānoraksta».

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz šā gada 31. maijam ir saskaņojusi piecu pašvaldību lēmumus par internātskolu (tās tika finansētas no valsts līdzekļiem) reorganizāciju vai slēgšanu: Aglonas internātvidusskolas, Liepnas, Mālpils, Vaiņodes un Biržu internātpamatskolu. Tā rezultātā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) budžetā, kas bija paredzēts šo skolu uzturēšanas izdevumu daļējai segšanai, radīsies aptuveni 300 000 eiro ietaupījums. Tas tiks novirzīts IZM - kompensāciju izmaksai tiem pedagogiem, kuri darba tiesiskās attiecības neturpina nevienā izglītības iestādē, skaidro IZM, norādot, ka šādi pabalsti jau tika piešķirti 2017. gadā. Ministrija uzsver, ka šo summu aprēķinā netiks ņemts vērā no pašvaldības budžeta piešķirtais finansējums pedagogu algām.

Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Artūrs Dukulis, kurš jau pirms tam Saeimas atbildīgajā komisijā sita trauksmes zvanus par to, ka atlaišanas pabalstiem nākas tērēt ievērojamus līdzekļus no vietvaras kabatas, atzīst, ka skatās uz šo ziņu ar divējādām izjūtām. No vienas puses, ir labi, ka pašvaldības ir sadzirdētas un tām tiks piešķirta nauda neatkarīgi no tā, ka tās jau samaksājušas atlaišanas pabalstus, no otras puses, nav skaidrs, kā tā tiks dalīta. Mulsinot arī tas, ka ziņojumā minēti tikai pedagogi. Finansējums taču nāk no skolas uzturēšanai domātajiem līdzekļiem, tātad vajadzētu attiekties arī uz tehniskajiem darbiniekiem un saimniecības tēriņiem. Tāpat A. Dukulis uzskata, ka pilnīgi lieks teikums ziņojumā ir par to, ka kompensācijas pienāksies tiem, kas neturpina darbu nevienā izglītības iestādē.

Aglonas novada domes priekšsēdētāja Ingūna Bartkeviča apliecina, ka pašvaldība esot pieprasījusi naudu atlaišanas kompensācijām. Pedagogiem vien samaksāti 37 000 eiro, bet kur vēl pārējie izdevumi! Skolas likvidācija, kas notikusi paātrinātā tempā, iecirtusi prāvu robu novada budžetā. Tāpat daudziem tur strādājošajiem var arī neizdoties atrast darbu citur. Varbūt tikai pāris skolotāju strādās vienā no četrām citām novada izglītības iestādēm. Turklāt vairākums ir vecumā no 40 līdz 50 gadiem, tā ka pirmspensijas pabalsts no IZM «sociālā spilvena» viņiem nepienākas.

Vaiņodes novadā pedagogu pabalstiem aizgājuši vairāk nekā 40 000 eiro, vēl 10 000 eiro skolas uzturēšanai, ko valsts nebija samaksājusi, tad vēl arī kompensācijas tehniskajiem darbiniekiem, kas kopumā veidoja diezgan lielu summu, teic Vaiņodes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Jurjevs. Raizes dara arī atlaistie cilvēki: skolotājiem nav iespējas rast darbu kādā no Vaiņodes izglītības iestādēm, tiesa, daži sameklējuši to ārpus novada. Cerot, ka tehniskajiem darbiniekiem varēs piedāvāt ko citu. Iespējams, ka viņiem nāksies pārorientēties uz kādu citu jomu. Priecējot, ka no IZM saņemts apstiprinājums tam pirmspensijas vecuma pedagogam, kas pieteicies uz piedāvāto pabalstu.

Saskaņā ar Izglītības likumu jaunu internātskolu dibināšana no 2018. gada 1. janvāra nav atļauta. Internātskolas, kas nodibinātas līdz minētajam datumam, valsts turpina līdzfinansēt līdz 2018. gada 31. decembrim.



Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais