Eiropas Savienības valstīs ik gadu notiek aptuveni 1,4 miljoni negadījumu darbā, kas saistīti ar nepietiekami drošu darba vietu uzturēšanu, savukārt aptuveni 1000 ir ar letālu iznākumu.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta asistents pētniecībā Ivars Vanadziņš, raksturojot situāciju Latvijā, norāda: "Pēdējos gados nelaimes gadījumu skaits Latvijā darba vietās mazinājies no 1700 gadījumiem 2008. gadā līdz 1100 pērn, tomēr tas vēl joprojām ir salīdzinoši augsts."
Lai arī Valsts darba inspekcijas direktors Arnis Luhse akcentē, ka drošības uzturēšana darba vietās – tie ir vienkārši veicami darba aizsardzības pasākumi, ko iespējams nodrošināt, neieguldot lielus līdzekļus, tādējādi veicinot drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, tomēr Latvijas prakse parāda, ka daudzos uzņēmumos drošības uzturēšana darba vietās joprojām netiek veikta pienācīgi.
Neinformēti
Latvijas Darba devēju konfederācijas veiktā pētījuma Darba apstākļi un riski Latvijā pirmie rezultāti rāda, ka bieži nodarbinātie nav informēti par tādiem darba aizsardzības jautājumiem kā drošām darba metodēm un kā konkrētas iekārtas lietot (nav informēti 18,9 procenti aptaujāto darbinieku). "Šāds rādītājs ir pārāk augsts, jo aiz katra no šiem skaitļiem ir cilvēka veselība vai pat dzīvība. Veicot iekārtu remontus, tīrīšanas un uzturēšanas darbus, situācija bieži strauji mainās, un tikai darba aizsardzībā zinoši un izglītoti darbinieki kritiskās situācijās spēs pieņemt lēmumus, kas neietekmēs viņu vai kolēģu drošību un veselību," teic I. Vanadziņš.
Pētījuma dati arī liecina, ka darba devēji īsti neapzinās, kas ir darba aprīkojums un ka tas regulāri jāpārbauda un nepieciešamības gadījumā – jāremontē. Uz jautājumu "Cik daudz no jūsu uzņēmumā nodarbinātajiem ir pakļauti darbam ar aprīkojumu?" 67 procenti aptaujāto atbildēja, ka neviens. "Es gan gribētu uzsvērt, ka gandrīz jebkurš nodarbinātais ir saistīts ar darba aprīkojuma lietošanu. Pārsteidzoši, ka kā galvenās nozares, kurās, pēc darba devēju domām, neviens nestrādā ar darba aprīkojumu, tika minētas pārtikas produktu un dzērienu ražošanas, zvejniecības un papīra izstrādājumu ražošanas, poligrāfijas jomas. Šajās jomās darbiniekiem ir ļoti daudz jāstrādā ar dažādām iekārtām, kas ir ļoti bīstamas, ja ar tām nemāk rīkoties vai tās nav darbošanās kārtībā," akcentē RSU Darba drošības un vides veselības institūta pārstāvis.
Sakārtota darba vieta
Veicot drošības uzturēšanas darbus, Latvijā šogad un pērn kopā notikuši 79 nelaimes gadījumi darbā, no kuriem 14 gadījumos tika gūtas smagas traumas un divos gadījumos darbinieki gāja bojā. Kopumā šogad pirmajos trijos mēnešos darba vietās notikuši 246 nelaimes gadījumi, no kuriem 43 bija ar smagām sekām, un četros gadījumos darbinieki gāja bojā.
"Rūpējoties par drošības uzturēšanu darba vietās, vissvarīgākais ir regulāra tīrības un kārtības nodrošināšana, piemēram, regulāra izejmateriālu un atlikumu novākšana, vadu, kabeļu, ratiņu, balonu un tamlīdzīgu lietu novietošana tiem paredzētajās vietās. It kā elementāri izdarāmas lietas, tomēr diemžēl daudzi to tik un tā neievēro, un, bieži vien izvērtējot notikušo nelaimes gadījumu, Valsts darba inspekcijai nākas konstatēt, ka negadījums nebūtu noticis, ja darbinieks būtu savācis uz zemes nokritušus izejmateriālus, aiz kuriem aizķēries vai paslīdējis viņš pats vai viņa kolēģis un guvis traumas. Otrs būtisks nosacījums drošas darba vietas uzturēšanā ir darba aprīkojuma (iekārtu) uzturēšanu darba kārtībā un regulāras pārbaudes," norāda I. Vanadziņš, piebilstot – tas, ka automašīnas jāved uz tehnisko apskati, cilvēkiem liekas pašsaprotami, "bet viņiem vēl joprojām neliekas pašsaprotami, piemēram, pirms uzsākt virpošanas darbus, virpu pārbaudīt".
***
UZZIŅAI
- Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra visā Eiropā un Valsts darba inspekcija Latvijā ir uzsākusi 2010.–2011. gada drošu un veselībai nekaitīgu darba vietu informatīvo kampaņu.
- Drošības uzturēšana darbā ir būtiska, lai novērstu riskus darba vietās, tomēr tā ir riskanta darbība darbiniekiem, kuri veic drošības uzturēšanas pasākumus. Ir aprēķināts, ka Eiropā 10–20 procenti visu letālo negadījumu ir saistīti tieši ar uzturēšanas darbiem – no iekārtu drošības sistēmu pārbaudēm līdz dažādu darba drošības pasākumu veikšanai.
- Kampaņa pievērš uzmanību izpratnes veicināšanai par riskiem saistībā ar uzturēšanas darbiem. Kampaņa arī izceļ iekārtu, aprīkojuma, tehnikas un darba vietu uzturēšanas nozīmi, lai mazinātu darba vietu apdraudējumu un nodrošinātu drošākus un veselībai nekaitīgākus darba apstākļus darba vietās visā Eiropā.
- Kampaņas tīmekļa vietnē (http://hw.osha.europa.eu) var lejupielādēt kampaņas rokasgrāmatu un citus kampaņas materiālus 22 valodās, kā arī atrast tuvākās kampaņas norises vietas