Ārvalstu investori iesaka risināt īstermiņa darbaspēka izaicinājumus, atverot darba tirgu arī ārvalstu darbaspēkam konkrētās nozarēs, vairāk pievērsties darbinieku pārkvalifikācijai, kā arī veikt vairākas izmaiņas Darba likumā, teikts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par darbaspēka pieejamību.
FICIL uzskata, ka darbaspēka politika ir viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas attīstības virzītājiem. Darbaspēka pieejamība ir arī viens no svarīgākajiem faktoriem, ko investori ņem vērā, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem.
Straujās digitalizācijas un strauji mainīgā darba tirgus laikmetā FICIL identificē trīs savstarpēji saistītas kategorijas, kurām nepieciešama politikas veidotāju uzmanība - darbaspēka jautājumu pārvaldība, darbaspēka pieejamība, kā arī prasmju un pārkvalifikācijas politika. Koordinēti centieni ar skaidriem darbības pamatrādītājiem šajās kategorijās palīdzēs veicināt Latvijas ekonomisko attīstību un produktivitāti.
To vairākkārt ir uzsvērusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), Pasaules Ekonomikas forums un citas starptautiskas organizācijas - ir svarīgi pievērst uzmanību pārkvalifikācijas politikai, jo dažādu valstu, tostarp Latvijas, ekonomiskās izaugsmes centrā būs strauji augošais darba tirgus.
FICIL piekrīt un pievienojas secinājumiem, kas minēti jaunākajā "ESAO ekonomikas apskatā: Latvija, 2022.gads", kurā uzsvērta ievērojamā prasmju neatbilstība, kas prasa lielāku darba devēju iesaisti apmācībā nekā citās valstīs.
Pēdējo gadu laikā kļuvis skaidrs, ka darbaspēka pieejamība ir politiski grūts jautājums, jo nav notikušas būtiskas politikas izmaiņas, kas visaptveroši risinātu šo problēmu, secina FICIL, norādot, ka šobrīd esam nonākuši situācijā, kad uzņēmējdarbības vidē trūkst gan pieejamā darbaspēka, gan prasmes jau esošajam darbaspēkam.
Tā kā darbaspēkam ir centrālā loma Latvijas ekonomikas attīstībā, lai panāktu konkrētu progresu, būtu nepieciešama arī šo jautājumu centralizēta pārvaldība, uzskata FICIL. Pašreizējā sadrumstalotā sistēma nav izrādījusies efektīva, lai risinātu kritiski nepieciešamās darbinieku kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas trūkumu.
FICIL norāda, ka politikas veidotāji nedrīkst aizmirst, ka visai darba tirgus politikai jābūt cieši saistītai ar valsts vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanas dokumentiem un prioritārajām nozarēm.
Ārvalstu investori iesaka reformēt un centralizēt darbaspēka politikas pārvaldību, deleģējot vienai atbildīgajai institūcijai skaidras pilnvaras attiecībā uz cilvēkkapitāla jautājumiem, tostarp pārkvalifikācijas, prasmju, darbaspēka pieejamības un likumdošanas politiku.
Tāpat FICIL iesaka definēt par pārkvalifikācijas politikas īstenošanu atbildīgu iestādi, kas ieviestu visaptverošu pārkvalifikācijas un prasmju uzlabošanas politiku sadarbojoties ar visām ieinteresētajām pusēm, lai izstrādātu, uzraudzītu un īstenotu prasmju paaugstināšanas un pārkvalifikācijas programmas.
Atbildīgās iestādes galvenais uzdevums būtu paaugstināt darbaspēka kvalitāti ieviešot efektīvas, atbilstīgas un iesaistošas prasmju paaugstināšanas un pārkvalifikācijas programmas.
FICIL ieskatā valdībai arī jānosaka viena atbildīgā iestāde, kas sniedz norādījumus mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitalizācijas izglītības programmu saturā un īstenošanā.
Investori rosina risināt īstermiņa darbaspēka izaicinājumus, atverot darba tirgu arī ārvalstu darbaspēkam konkrētās nozarēs. Valdībai būtu jāizveido vienota "Darbs Latvijā" platforma, lai piesaistītu ārvalstu darbaspēku. Tāpat FICIL ieskatā jāmazina šķēršļi ārvalstu darbaspēka piesaistei, tostarp pārskatot ārvalstu darbaspēka vidējo noteikto algu apmērus izvēlētajās nozarēs, likumdošanu un citus jautājumus.
FICIL iesaka grozīt Darba likumu, lai padarītu to elastīgāku, modernāku un veicinātu darbaspēka pieejamību. FICIL ierosina šādus grozījumus - ieviest nepilnu summēto darba laiku, ieviest nulles stundu darba līgumu spēkā esošajā regulējumā, ieviest tiesisko regulējumu attiecībā uz elastīgākiem darba līgumiem uz noteiktu laiku.
Tāpat FICIL rosina ļaut darbiniekiem noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, ja tas nepieciešams konkrēta līguma izpildei vai konkrēta projekta īstenošanai, kā arī nodrošināt iespēju sazināties ar darbiniekiem, izmantojot oficiāli pieņemto elektroniskās saziņas kanālu - e-adresi.
FICIL iesaka uzlabot darbnespējas lapu (DNL) izsniegšanas sistēmu un atbildību par to. FICIL ierosina šādas izmaiņas - paplašināt Veselības inspekcijas tiesības, lai tā varētu efektīvi pieprasīt, saņemt un apstiprināt DNL izsniegšanas pamatojumu, noteikt kritērijus, pēc kādiem ārsti-speciālisti noteiktos apstākļos var izsniegt DNL, kā arī palielināt ārstu/ārsta palīgu atbildību gadījumos, kad tiek atzīts, ka DNL izsniegta nepamatoti, skaidri definēt un grozīt noteikumus, lai atspoguļotu darbinieku atbildību situācijās, kad DNL izsniegšana ir bijusi nepamatota.
FICIL iesaka uzlabot gan darba devēju, gan darbinieku drošību, pārvērtējot obligātās veselības pārbaudes (OVP) procedūras. FICIL ierosina veikt šādus pasākumus - nodrošināt, ka arodārstiem un speciālistiem, kas iesaistīti OVP procesā, ir pieejama visa nepieciešamā informācija par darbinieku veselības stāvokli. Jābūt pieejamiem visiem reģistriem, kuros ir informācija par darbinieku veselību, tostarp par kritiskām slimībām vai arodslimībām.
Tāpat FICIL iesaka apsvērt iespēju sastādīt sarakstu OVP kartē sadaļā "Īpaši komentāri un ieteikumi darba devējam" ar komentāriem un ieteikumiem darba devējiem vai prasībām/kritērijiem attiecībā uz šādiem ieteikumiem, lai tie būtu pēc iespējas konkrētāki un to ievērošana būtu viegli saprotama un īstenojama.