Likumprojekti par pāreju uz mācībām valsts valodā visās vidusskolās un izmaiņām bilingvālajā izglītībā nonākuši Saeimā, kur tos sagaida sīva krievu skolu aizstāvju pretestība. Par spīti iebildumiem, deputātu vairākums atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātās reformas, gan veltot kritiku IZM par nepietiekamu komunikāciju ar iesaistītajām pusēm. Grozījumi Izglītības un Vispārējās izglītības likumos paredz no 2019. gada pakāpeniskas pārmaiņas mazākumtautību programmās, un tām pilnībā jābūt ieviestām trīs gadu laikā.
Sākumskolas posmā joprojām tiks saglabāta bilingvālā apmācība, nosakot, ka 50 procentiem no satura jābūt valsts valodā, bet 7. līdz 9. klasē šī attiecība ir 80 procenti - latviski, 20 - mazākumtautību valodā. Gan pamatskolas, gan vidusskolas pārbaudes darbu materiāliem un to izpildei 2019. gadā jābūt tikai latviešu valodā. Savukārt no 2021./22. mācību gada visā vidusskolas posmā būs jāskolojas tikai latviešu valodā, atstājot iespēju mazākumtautību valodu izmantot tās valodas, lietratūras un kultūras vēstures stundās. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks uzsvēra, ka šo reformu ieviešanai un pedagogu atbalstam paredzēts gan valsts, gan Eiropas Savienības fondu finansējums - kopumā teju 6,9 miljoni eiro, no tiem aptuveni puse - 8000 skolotājiem, kas strādā ar mazākumtautību programmām vai ligvistiski neviendabīgā vidē.
Krievu skolu aiztāvji gan iebilst pret plānotajām izmaiņām, norādot uz sasteigtību un pierādījumu trūkumu, ka tās pozitīvi ietekmēs izglītības kvalitāti. Biedrības Humanitārā perspektīva pārstāve Elizabete Krivcova pārmeta IZM nesarunāšanos ar krievvalodīgajiem vecākiem. Viņa arī veltīja skarbus vārdus līdzšinējai latviešu valodas mācīšanai krievu skolās. Trūkstot gan labu mācību grāmatu, gan latviešu valodas skolotāju, un vecāki nereti ir spiesti meklēt saviem bērniem privātskolotājus. Bieža parādība ir kadru mainība - pat tik liela, ka gada laikā nomainās trīs latviešu valodas skolotāji, kā arī nesamērīgi sarežģīti mājas darbi, kas nerada motivāciju apgūt latviešu valodu. Viņa atgādināja, ka tas skar 40 procentus Latvijas sabiedrības, un apliecinājums tam ir arī tas, ka 14 000 cilvēku parakstījuši iniciatīvu saglabāt esošo izglītības modeli.
Arī pārējie reformu pretinieki kritizēja IZM. Deputāts Romans Miloslavskis izteica aizdomas, ka ministrs Kārlis Šadurskis iedvesmojies no Ziemeļkorejas režīma, kur ir «viena partija, viens viedoklis un viens ienaidnieks». Viņš rosināja atdot likumprojektus atpakaļ ministrijā, izveidot komisiju, kas izpētīs, kā visas šīs izmaiņas ietekmēs izglītības kvalitāti, un tad tikai ķerties klāt šim jautājumam. Krievu skolu aizsardzības štāba pārstāvis atgādināja, ka krievu skolas Rīgā pastāv no 19. gadsimta un tā ir Latvijas bagātība. Viņam ir žēl, ka latvieši nezinot paši savas valsts vēsturi. Tas, kas šobrīd tiekot darīts, esot nacisms, un vēsturē būs par to jāatbild. Krievu skolu aizstāve Margarita Dragile gāja vēl tālāk, uzsverot, ka mazākumtautību bērniem šādas reformas apdraud psihisko veselību un var radīt attīstības traucējumus. Turklāt šāda valodas uzspiešana mazinot jauniešos patriotismu.
Savukārt gan pašvaldību pārstāvji, gan nozares arodbiedrība, gan tiesībsargs un skolu direktoru organizācija pauda atbalstu reformām. Izglītības kvalitātes valsts dienests akcentēja, ka regulāri saskaras ar to, ka netiek nodrošināta pienācīga izglītības kvalitāte mazākumtautību skolās. To skolu audzēkņi, kas izvēlas valodu proporciju ceturto modeli (mācību saturā krievu valoda ir visvairāk, salīdzinājumā ar pirmo modeli, kur faktiski gandrīz ir tikai latviešu valodā), vidusskolā neesot spējīgi runāt valsts valodā, līdz ar to veiksmīgi integrēties sabiedrībā, atzina dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.