Pedagogi no 2019. gada 1. septembra varēs saņemt pabalstu tuvinieka zaudējuma gadījumā, kā arī citas sociālās garantijas, kas līdz šim viņiem bija liegtas, bet kuras tiek nodrošinātas pārējiem valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem. Šādi Izglītības likumā iesniegtie grozījumi novērsīs gadiem ilgušo nevienlīdzību, uzskata nozares arodbiedrība, bet pašvaldības gan uz šīm izmaiņām raugās bez entuziasma.
Līdz šim izglītības iestādes dibinātājam Atlīdzības likums liedza piešķirt pabalstus un prēmijas pedagogiem, un to arī daļa vietvaru ievērojušas, jo skolotāji neskaitās to darbinieki. Tā rīkojas arī Jēkabpilī, apliecināja pilsētas izglītības darba speciāliste Sarmīte Strapcāne, uzsverot, ka «pagaidām pedagogiem tādi pabalsti nav paredzēti». Ja tie būs jānodrošina, tad arī tiks veikti aprēķini, kādas summas dome var atvēlēt šādam mērķim. Šobrīd - ja nepieciešams, piemēram, tuvinieka zaudējuma gadījumā, atbalsts tiek sniegts no skolas budžeta līdzekļiem, un arī ar nosacījumu - ja ir «brīva nauda». Jāņem vērā, ka pilsēta ir liela, arī izglītības iestādes nav mazas, tāpēc to, kam pienāktos šādas sociālās garantijas, ir ievērojams skaits. Arī Preiļu novadā ir līdzīga situācija - pabalsti tur pedagogiem netiek piešķirti. Tas, kas attiecas uz sociālo palīdzību, esot atrunāts pašvaldības un skolas koplīgumā, norādīja Preiļu novada pārstāve Maija Paegle.
«Mēs pret likumu neesam gājuši,» uzsvēra Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments. Viņš arī šaubās, ka likuma izmaiņu gadījumā pašvaldība varēs nodrošināt visu veidu sociālās garantijas. Visticamāk, ka arī veselības apdrošināšana tā nebūs. Ja kāds to vēlēsies iegādāties, tas būs jādara par saviem līdzekļiem, jo, salīdzinot ar citiem novada iedzīvotājiem, skolotājiem «nav tās mazākās algas». Domes priekšsēdētājs atzina, ka vienīgā atkāpe līdz šim notikusi attiecībā uz prēmijām - tās gada beigās maksājot arī pedagogiem, tiesa - nepārsniedzot 150 eiro robežu. J. Zuments gan pieļāva, ka, domājot arī par jauno pedagogu piesaistes mehānismu, ar laiku nāksies paplašināt sociālo garantiju loku.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga neslēpa prieku, ka beidzot izdevies iekustināt šo jautājumu, kas «karājoties gaisā» teju desmit gadus. Iespējams, ka par šādu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kas iesniegusi grozījumus Izglītības likumā, pozitīvu soli jāpateicas drīzajām Saeimas vēlēšanām. Šīs izmaiņas atļaus pašvaldībām piešķirt dažādas sociālās garantijas ne tikai saviem darbiniekiem (ieskaitot skolu tehniskos darbiniekus), bet arī pedagogiem, kas līdz šim nebija atbalsta saņēmēju lokā. IZM rosinājums gan bijis striktāks: šāds atbalsts obligāti jānodrošina no 2019. gada 1. septembra, taču, vienojoties ar pašvaldībām, panākts «mīkstāks risinājums» - iekļaujot likumprojektā vārdus «var sniegt», jo vietvarām tomēr jārēķinās ar savām finansiālajām iespējām. I. Vanaga zināja teikt, ka daļa pašvaldību šādu atbalstu pedagogiem jau sniegusi, taču nereti pēc tam nācies taisnoties Valsts kontroles pārstāvjiem par neatļautiem tēriņiem.